• Tweet

Lai arī Ukrainas bēgļu skaits Latvijā turpina pieaugt, no 1. jūlija tiek samazināts valsts atbalsts no kara bēgošo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai. Tā rezultātā bēgļu mājokļu jautājums palicis lielākoties uz pašvaldību pleciem, kurām pašām jārod resursi, lai nodrošinātu bez pajumtes palikušajiem cilvēka cienīgus apstākļus. Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir nolēmusi lūgt valdībai rast jaunas atbalsta iespējas, ņemot vērā, ka lielākajā daļā pilsētu bēgļu kvotas jau ir pārsniegtas un pašvaldību resursi ir izsmelti.

30. jūnijā notikušajā LLPA sanāksmē tika apspriesti valstspilsētām joprojām neskaidrie jautājumi saistībā ar turpmāko atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un problēmām sakarā ar lielo Ukrainas bēgļu skaitu pilsētās, sasniedzot bēgļu izmitināšanas kvotas. Sanāksmē piedalījās arī LR iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, kurš ar izpratni uzklausīja pilsētu pārstāvju ziņojumus un rosināja gūt atbalstu politiskā līmenī.

“Ņemot vērā situāciju citās valstīs, kas saskaras ar Ukrainas bēgļu intensīvo plūsmu, mēs nevaram atļauties runāt par pagurumu vai resursu nepietiekamību. Esmu gandarīts, ka šodien jau praktiski visas lielās pilsētas ir aktīvi iesaistījušās Ukrainas cilvēku izmitināšanā, taču skaidrs, ka kritiskā masa ir sasniegta, un nepieciešami jauni risinājumi,” atzina iekšlietu ministrs K.Eklons. Viņš arī uzsvēra – valdībā joprojām notiek politiska diskusija par iespējamiem turpmākiem atbalsta veidiem, taču tajā aktīvi jāiesaistās arī pašām pašvaldībām, skaidrojot aktuālo situāciju.

Sanāksmes gaitā valstspilsētu pārstāvji identificēja galvenās problēmas, ar ko nākas saskarties Ukrainas bēgļu izmitināšanā, no kurām galvenā ir piemērotu mājokļu trūkums. Lielu daļu nepieciešamo resursu nodrošināja viesnīcas un hosteļi, kas tagad, samazinoties piešķirtajām subsīdijām, šo atbalstu pārtrauc. Lielai daļai pašvaldību nav atbilstošu telpu, kur izvietot bēgļus. Turpinoties vasaras periodam, kādu laiku būs iespējams izlīdzēties ar izglītības iestāžu dienesta viesnīcām un citām telpām, taču līdz ar mācību sākumu tas vairs nebūs risinājums. Tāpat trūkst vienotas informācijas sistēmas par katru no patvērumu meklējošajiem cilvēkiem un viņa reālajām vajadzībām, līdz ar to vairāki no kara sākumā Latvijā iebraukušajiem bēgļiem sākotnēji dzīvojuši no ģimenes resursiem un pēc pabalstiem sāk vērsties vien tagad.

Tikšanās laikā valstspilsētu pārstāvji piedāvāja vairākus iespējamus valsts atbalsta risinājumus, ko LLPA virzīs tālāk apspriešanai valdībā – to skaitā iespējamu stratēģiskās rezerves veidošanu, kur ikvienai pašvaldībai būtu paredzēts izvietot aptuveni 10 – 20% no uzņemto bēgļu skaita viesnīcās un hosteļos par tirgus cenu, kas iepriekš bija noteikti 15 eiro dienā katram cilvēkam, taču tagad samazināts līdz 3,50 eiro dienā.

“Ukrainas bēgļu jautājums nav tikai pašvaldību kompetence. Tā cieņpilna un pārdomāta risināšana ir visas mūsu valsts atbildība, un visām iesaistītajām institūcijām ir jāatrod optimāls veids, kā palīdzēt un nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus ļaudīm, kuri pie mums meklē glābiņu no kara šausmām. Ja ārpolitikas līmenī mēs sniedzam absolūtu atbalstu Ukrainai, mums to jāspēj izdarīt arī pašu valsts iekšienē,” uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.