• Tweet

NATO samitā Madridē gaidāmie lēmumi, stiprinot sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs, neatcels mūsu pašu mājasdarbus, otrdien intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

“Jau no februāra beigām strādājuši gan diplomāti, virsnieki, gan aizsardzības nozares eksperti, bija diezgan sarežģīts saskaņošanas process, bet es lielus pārsteigumus negaidu, ceru, ka valstu vadītāji samitā spēs vienoties par piedāvātajiem lēmumiem,” sacīja Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, sagatavošanas process bija rūpīgs un sarežģīts,: “Negāja viegli, bet rezultāts tāds, ka, cik zinu, pašlaik nav būtisku iebildumu nevienai valstij. Vismaz jautājumos par Baltijas valstu drošību, austrumu flanga pastiprināšanu šķēpi netiek lauzti.”

Paredzēts, ka Baltijas valstīs tiks izvietoti brigādes līmeņa atbalsta elementi, komandstruktūras, nostiprināta sava infrastruktūra, vienlaikus saprotot, ka pastāv nepieciešamība aizsardzības plānus un stratēģijas pārskatīt nemitīgi, reaģējot uz aktuāliem drošības izaicinājumiem.

Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka Madrides NATO samita lēmumi neatcels pašu darāmos darbus saistībā ar iekšējās drošības un aizsardzības sistēmas stiprināšanu, kā arī diplomātijā, tālāk strādājot pie NATO klātbūtnes paplašināšanas un nostiprināšanas atbilstoši mainīgajai situācijai drošības jomā.

No 28. līdz 30. jūnijam norisināsies NATO samits Madridē, Spānijā, kurā dalībvalstis pieņems būtiskus lēmumus Alianses aizsardzības spēju stiprināšanai. Latvijai šis samits būs īpaši nozīmīgs, jo tajā tiks lemts par NATO ilgtermiņa adaptāciju iepretim Krievijas pieaugošajiem militārajiem draudiem līdz ar tās pilna mēroga karu pret Ukrainu.

NATO samitā dalībvalstis vienosies par turpmākajiem soļiem Alianses atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanai, tostarp, NATO Austrumu flangā izvietoto paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu pārveidi par brigādes līmeņa vienībām, kur un kad tas būs nepieciešams, kā arī militārā ekipējuma un resursu izvietošanu apdraudētākajos reģionos.

Dalībvalstu līderi arī lems par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, kas paredzēs nepieciešamā nodrošinājuma piegādes un atbalstu pārejai uz modernu militāro aprīkojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Tāpat samitā apstiprinās jauno NATO stratēģisko koncepciju, kas ietvers Alianses kopējo redzējumu par NATO turpmāko attīstību attiecībā uz jauno drošības vidi, tostarp uz Krievijas radītajiem tiešajiem draudiem un Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

Īstenojot NATO atvērto durvju politiku, samitā tiks apspriesti turpmākie soļi, lai sekmētu Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO.

Tāpat dalībvalstu līderi pārrunās atbalstu NATO partnervalsts Gruzijas aizsardzības spēju stiprināšanai, palielinot tās gatavību stāties pretī reģionālās drošības izaicinājumiem.

Starp dienaskārtības jautājumiem būs arī dalībvalstu ieguldījumi NATO kopējā budžetā, veicinot taisnīgu aizsardzības sloga sadali. Ņemot vērā pieaugošos drošības izaicinājumus, Latvija līdz 2025. gadam pakāpeniski paaugstinās aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

NATO dalībvalstu līderi arī pieņems lēmumus tehnoloģiju attīstības veicināšanai, tostarp attiecībā uz Inovāciju fonda izveidi, kas paredzēs atbalstu jaunuzņēmumiem inovatīvu risinājumu izstrādei aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai. Tāpat samitā vienosies par jaunu metodoloģiju siltumnīcefekta gāzu emisiju kartēšanai NATO ietvaros, apliecinot apņemšanos panākt pilnīgu CO2 emisiju samazinājumu.

Foto: Valsts kanceleja