Bažoties par augstām uzturēšanas izmaksām, liela daļa izvēlas pāriet uz energoefektīvu mājokli
Palielinoties energoresursu cenām, gaidāmajā apkures sezonā komunālie maksājumi kļūs ievērojami augstāki – tas kļuvis par galveno iemeslu, kāpēc liela daļa Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju savu esošo mājokli gribētu mainīt, liecina pētījums.
Kā liecina nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” maijā veiktā pētījuma rezultāti, 63% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju savu esošo mājokli gribētu mainīt pret labāku, galvenokārt augsto uzturēšanas izmaksu dēļ. To īpaši uzsver tipveida mājokļu īpašnieki, no kuriem puse jeb 50% norāda, ka rēķini par apkuri ir ļoti augsti un to apmaksa sagādā grūtības.
Ar savu mājokli pilnībā apmierināti ir tikai 14% aptaujāto, no kuriem lielākā daļa jeb trīs ceturtdaļas īpaši izceļ augstu energoefektivitāti. Tie pārsvarā ir cilvēki, kas dzīvo jaunajos projektos vai renovētos namos. Turpretī no tipveida daudzdzīvokļu mājās dzīvojošajiem ar energoefektivitāti apmierināti ir tikai 7% iedzīvotāju.
Pērkam.lv konsultants Andris Bērziņš uzsver, ka novērojams, ka mājokļa energoefektivitāte kļūst arvien nozīmīgāka un tāpēc īpašumus, kuros tā nav attīstīta, iegādājas arvien mazāk.
“Energoresursu krīze ir neapšaubāmi mainījusi situāciju nekustamo īpašumu tirgū – bažās par lielajiem apkures rēķiniem arvien vairāk cilvēku steidz mainīt savus mājokļus, tostarp cenšas tos pēc iespējas ātrāk pārdot. Šeit gan ir jāatzīst, ka šādus īpašumus pārdot ir kļuvis grūtāk, tāpēc daudziem vienīgais risinājums ir Pērkam.lv,” uzsver A. Bērziņš.
Pērkam.lv piedāvā iegādāties īpašumu, vienojoties par tā godīgu pārdošanas cenu un neliekot ilgi gaidīt uz darījuma noformēšanu, kā arī ļaujot izvairīties no problēmām, kas saistītas ar kādas puses negodprātīgu rīcību – visi darījumi tiek realizēti tikai ar zvērināta notāra palīdzību un reģistrēti Zemesgrāmatā.
Tāpat Pērkam.lv arī iegādājas īpašumus ar apgrūtinājumiem un piedāvā nomaksāt jūsu hipotekāro kredītu.
Plašāka informācija un pieteikuma anketa šeit: https://perkam.lv/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk