• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
09/05/2022, Kategorija: Sabiedrība, Svarīgākais, Veselība
Autors: Nekā personīga, TV3

Lielākā daļa no mums sevi uzskata par patriotiem. Bet zinātnieki atraduši pazīmes, kā nošķirt patriotismu no nacionālisma. Izrādās, jo vairāk cilvēkā nacionālisma, jo zemāka viņa uzticība valdībai. Pandēmijas laikā patrioti labprātāk devās vakcinēties un ievēroja ierobežojumus, bet nacionālisti – tos apšaubīja, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Covid-19 izplatības sākumā Izglītības un zinātnes ministrija izveidoja valsts programmu ar pandēmiju saistītu pētījumu atbalstīšanai. Divi sociālās psiholoģijas profesori – Ivars Austers no Latvijas Universitātes un Vineta Silkāne no Vidzemes augstskolas – to izmantoja, lai izmērītu, kā patriotisms un nacionālisms ietekmēja cilvēku attieksmi pret ierobežojumiem un vakcīnām. Austers arī iepriekš pētījis, kas atšķir patriotus no nacionālistiem, un par to asi kritizēts. Viņš uzskata, ka tas ir pārāk svarīgs jautājums, lai pētījumus neturpinātu.

Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors, pētnieks Ivars Austers pauda: “Patriotisma gadījumā stāsts ir par solidaritāti, par piederības sajūtu gan gan, gan valstij, gan vietai. Tādā veidā cilvēks iegūst šo te pozitīvo priekšstatu par to, kas viņš ir. Savukārt nacionālisma gadījumā to dažreiz sauc arī par mazāk drošo identitāti. Cilvēks arī tiek pie tā pozitīvā priekšstata par sevi, bet tas ir drusku savādāk. Tēlaini izsakoties, cilvēks bišķīt pakāpjas uz citu pleciem. Tātad tur ir ļoti svarīgi salīdzināt sevi ar citiem – paskaties, cik viņi ir slikti. Ikdienas valodā šie jēdzieni netiek lietoti konsekventi. Bieži vien ar nacionālismu saprot to, ko mēs sapratām ar patriotismu un varbūt arī reizēm otrādāk.”

Patriotus pētnieki atlasīja pēc tā, ka viņi ir lepni piederēt Latvijai, jūtas ar to cieši saistīti, izjūt piederību kādam no Latvijas vēsturiskajiem novadiem un vairākām citām pazīmēm. Nacionālistus izdalīja pēc lielākas vēlmes savu nāciju uzskatīt par labāku par citām, noslēgtību pret citām nācijām, atbalstu tam, ka valsts etniskajam vairākumam vienmēr ir jābūt lielākām politiskajām tiesībām.

Pētījuma rezultāti rāda, ka, jo cilvēks patriotiskāks, jo viņš bija gatavāks ievērot Covid apkarošanai noteiktos ierobežojumus. Viņam bija arī lielāka uzticība vakcīnām.

Savukārt nacionālistiski noskaņotie pret vakcīnām bija skeptiskāki, un ierobežojumus vērtēja kritiskāk.

Iespējamu atbildi uz jautājumu, kādēļ tāda atšķirība, sniedz Austera un vēl vairāku Latvijas Universitātes pētnieku nākamais darbs, kas vēl ir izstrādē. Tas atklāj, ka nacionālisti ir mazāk apmierināti ar dzīvi, kritiskāk vērtē savu iespēju ietekmēt politiskos procesus un ir ciniskāki. Viņi neuzticas Latvijas politiskajai sistēmai

”Bija normāls cilvēks, kļuva par politiķi, ko mēs varam gaidīt droši vien asinssūcējs palicis.” Un tur arī parādījās, ka ir ļoti skaidra un nozīmīga loma nacionālismam un patriotismam. Politiskā uzticēšanās ir izteiktāka tiem, kuriem ir šīs te patriotiskas attieksmes, nacionālismam ir negatīva sakarība – jo augstāks nacionālisma rādītājs, jo mazāka uzticēšanās. Politiķi paši reizēm kaut kādu īstermiņa ieguvumu dēļ varbūt veicina nacionālistisko piegājienu, un tas, protams, ir saistīts tālāk ķēdītē ar virkni tādu uzvedības piemēru, ko var būt tie paši politiķi nemaz negrib, viņi sev iešauj kājā,” sacīja pētnieks.

Visu pandēmijas laiku sabiedrības noskaņojumam ikdienā līdzi sekoja sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Aptaujās redzamā iedzīvotāju skepse centram nebija pārsteigums.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norāda: “Latviski runājošo auditorija kopumā bija mazliet pozitīvāk noskaņota, labvēlīgāk, krievvalodīgie – par naga melnuma tiesu mazāk labvēlīgi. Bet es domāju tas centrālais iemesls, kas ir visam šim apakšā, tā ir attieksme pret valsti, pret varu, attiecības ar varu. Jo tas, ko mēs zinām no aptaujām, mēs zinām, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji ne pārāk varai uzticas. Viņi tos cilvēkus, kas ir pie varas, neuzskata, ka tie labākie, gudrākie, krietnākie un godprātīgākie.”

Sabiedrības domas pētniecības centra vadītājs uzskata, ka galvenais neuzticēšanās cēlonis ir kļūdas politiķu un amatpersonu darbā, neieklausīšanās sabiedrībā un sociālajos partneros.

“Neuzticēšanās pamatā ir tas, kad mēs jau neesam akli, neesam kurli, redzam, ko un kā vara dara un kāda ir viņas performance, un gribās domāt, ka ļoti lielā mērā, ļoti lielā mērā te ir princips, ko sēsi, to pļausi. Ja tās attiecības no mūsu skatpunkta nav pārāk labas, tad attiecīgi būs problemātiski valstij uzspiest savu gribu visdažādākajos jautājumos pat, ja tie ir tādi jautājumi, kur varbūt tie valsts varas lēmumi ir pareizi, tāpēc man šķiet, kamēr šeit netiks atrisināta, salāpīta šī uzticēšanās un atsvešinātības problēma, mēs varam sagaidīt līdzīgas problēmas arī turpmāk,” sacīja Kaktiņš.

Atsvešīnātības pirmsākumu meklējumi socioloģi Lieni Ozoliņu aizveda uz 1990. gada 4. maiju, kad sabiedrības vienotība bija visaugstākā. Tas sakrita ar laiku, kad dominēja ekonomiskās attīstības idejas – maksimāli brīvs tirgus, iespējami mazākā valsts iejaukšanās un minimāla sociālā aizsardzība. Šīs idejas ietekmēja to, kā veidojās atjaunā valsts.

“Makroekonomiski uzsvars bijis uz makroekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Tas lielā mērā ir bijis, bet tas upuris ir bijis, ka sociālā taisnīguma idejas, teiksim nabadzības mazināšana, nevienlīdzības mazināšanu, vienkāršo cilvēku labklājība – tā nav bijusi prioritāte, tā nav prioritāte šādā attīstības modelī, redzējumā. Un tiešām arī Latvijā nevienlīdzība ir vēl joprojām ļoti augsta, sociālā nedrošība, nabadzības risks, šīs nedrošās nodarbinātības formas, ko mēs esam pieņēmuši par pilnīgu normu, visi kļūst par pašnodarbinātajiem ar minimālām, zemām vai nekādām sociālajām garantijām. Kādas sekas tas rada, pat pat garīgas sekas ne tikai praktiskas, kāda ir sabiedrība, kas dzīvo tādā konstantā nedrošībā,” pauda Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā perofesore un vadošā pētniece Liene Ozoliņa.

Nedrošība rada neuzticību, tāpēc nav sakritība, ka valstīs, kur ir zemākā nevienlīdzība un mazākā sociālā nedrošība, cilvēki ātrāk un drošāk devās vakcinēties.

“Rūpes ir tikpat svarīgs politisks princips kā brīvība. Mēs esam Latvijā daudz un pamatoti uzsvēruši un aizstāvējuši un un un runājuši par mūsu brīvību kā galveno. Brīvība – protams, pašnoteikšanās – protams, tas ir fundaments, par to tagad cīnās Ukraina, protams. Bet tāda plika brīvība jeb, kā Latvijas vēsturē ir tā frāze par putna brīvību, kad palaida zemniekus: nu, tad tagad esiet brīvi, zemes jums nav, nekā nav, bet tagad esat brīvi cilvēki, neesat vairs dzimtcilvēki, tāds ir putna brīvības koncepts,” sacīja Ozoliņa.

Drošas recepes atsvešinātības mazināšanai nav, atzīst pētnieki. Tomēr kritiski svarīgi ir ieguldījumi izglītībā, veselības aprūpē un sociālās aprūpes sistēmā. Pretējā gadījumā vienīgais, kas iedzīvotājus vieno, ir nacionālā identitāte.

“Jā, liela emigrācija, liela atsvešinātība, liela neuzticēšanās, bet mēs esam latvieši. Man liekas, tas ir nedaudz par maz, lai mēs turētos kopā veiksmīgi kā sabiedrība, lai mēs funkcionētu. Mēs nevaram izbraukt tikai uz tā mūsu nacionālisma. Man liekas, mēs bišķiņ cenšamies izbraukt, ka tas ir mūsu galvenais resurss, tam nevajadzētu būt vienīgajam un galvenajam resursam, un tāpēc es runāju par sociālo taisnīgumu, par tām kolektīvajām sistēmām, veselība, sociālā aizsardzība, izglītība, kuras daudz konkrētāk un reāli ikdienā starp tiem skaistajiem Dziesmu svētku koncertiem mūs satur kopā, mums rada to piederības un solidaritātes izjūtu vienam ar otru un piederības izjūtu valstij,” norādīja Ozoliņa.

1,068 skatījumi




Video

Pēc konstatētajiem pārkāpumiem pašvaldība pārceļ bezpajumtnieku aprūpi uz citu institūciju

17/06/2025

Rīgas domes Labklājības departaments šogad vairākas reizes pārbaudīja sociālās aprūpes centrus “Liepa” un “Senlejas”, kur pakalpojumus sniedz SIA “Senioru nams”. Pārbaudēs konstatēti...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļa iesāksies ar vasarīgu laiku, bet tās turpinājums būs lietains un vējains

16/06/2025

Jaunā nedēļa iesāksies anticiklona ietekmē - daudzviet spīdēs saule un lielākajā valsts daļā gaidāms sauss laiks, taču jau otrdien tā ietekme mazināsies. No ziemeļiem pietuvosies ciklons,...

Lasīt tālāk
Video

Ieviesīs elektronisko reģistrēšanos automašīnām ārējās sauszemes robežas šķērsošanai

13/06/2025

Lai uzlabotu kārtību pie Latvijas ārējās sauszemes robežas un mazinātu rindas, plānots ieviest elektronisko reģistrēšanos. No 1.oktobra autovadītāji, kas plāno šķērsot šo robežu...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās atgriezīsies vasarīgs laiks

13/06/2025

Šonedēļ Latvijas teritorijā ir ieplūdusi vēsāka gaisa masa, līdz ar ko gaiss ir kļuvis nedaudz aukstāks. Valsts teritoriju šķērsoja aktīvs ciklons – debesis klāja mākoņi, un visa...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei

12/06/2025

Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...

Lasīt tālāk
Video

LVSADA: iespēju robežās gādāsim, lai EK rekomendācijas Latvijai nepaliktu tikai “uz papīra”

11/06/2025

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 10. jūnijā, piedalījās diskusijā, ko rīkoja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā. Diskusija...

Lasīt tālāk
Video

Šovasar Rīgas dārzi un parki uzziedēs, Skolēnu dziesmu un deju svētku iedvesmoti

11/06/2025

“Rīgas meži” trešdien, 11. jūnijā, Esplanādes parkā atklāja vasaras puķu dobju sezonu, iepazīstinot sabiedrību ar šī gada puķu dobju tematiskajiem rakstiem un īpaši atlasīto augu...

Lasīt tālāk
Video

Dziesmu un deju svētku laikā svētku transportam atļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas

10/06/2025

Otrdien, 10. jūnijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, papildinot tos ar jaunu punktu, kas paredz Dziesmu un deju svētku laikā ļaut svētku dalībnieku...

Lasīt tālāk
Video

PVD no nepiemērotiem apstākļiem izņēmis vairāk nekā 40 suņu un citu dzīvnieku

10/06/2025

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) maija sākumā un pagājušās nedēļas beigās no nepiemērotiem apstākļiem Rīgā, Dārziņos, izņēmis vairāk nekā 40 suņu, septiņus kaķus un citus...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļa iesāksies ar lietainu un brāzmainu laiku

09/06/2025

Šīs nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība. Debesis klās mākoņi, kas valsts teritorijas lielākajā daļā atnesīs lietu, vietām arī pērkona lietusgāzes. Arī...

Lasīt tālāk