Covid krīzes pārvarēšanai domātos 89 miljonus plāno pārdalīt Krievijas agresijas dēļ cietušajiem uzņēmumiem
Aprēķināt Krievijas agresijas atstāto ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir neiespējami. Pēdējā laikā atkarība no austrumu kaimiņvalsts ir nozīmīgi mazinājusies. Tomēr ne visi biznesi paspēja laikus pārorientēties. Kara dēļ cietušie uzņēmēji vēršas pie valdības, lūdzot ātru risinājumu. Ekonomikas ministrija virza likumprojektu, lai sabiedrības ”Altum” rīcībā esošos miljonus Covid-19 krīzes mazināšanai, pārvirzītu uzņēmējiem, kuru biznesu ietekmējis karš, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Liela daļa Latvijas uzņēmumu kopš 2014.gada savu atkarību no Krievijas mazinājuši un atraduši jaunus tirgus. Vēl pirms Krimas aneksijas eksports uz Krieviju bija 12%, pērn vairs tikai 6 %. Tomēr kara dēļ noteiktās sankcijas ir būtiski ietekmējušas mašīnbūves biznesu, aizsardzības industriju, būvniecību, informācijas tehnoloģijas. Izmaiņas piedzīvo arī farmācijas kompānijas, kurām līdzšinējie eksporta tirgi ir ciet.
“Mūsu lielie farmācijas uzņēmumi – ”Grindex” un ”Olainfarm” tur arī samērā liels īpatsvars bija ne tikai zāles uz Krieviju, bet arī Ukraina un Baltkrievija. Tur arī neviens nesēž rokas klēpī salicis. Tur meklē jaunus noieta tirgus.Tāpēc īstermiņā viņiem ir jāpalīdz. Bet nekādā gadījumā tie nav dāvinājumi vai naudas došana bez atdošanas,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Lai palīdzība būtu ātra, Ekonomikas un arī Finanšu ministrija iecerējusi pārdalīt 89 miljonus, kuri bija ieplānoti Covid-19 krīzē skarto atbalstam. Kara dēļ cietušie uzņēmēji pēc apgrozāmajiem līdzekļiem un garantijām varēs vērsties AS ”Attīstības finanšu institūcijā ALTUM”. Likumprojekts jau sagatavots un valdībā to pieņems divu nedēļu laikā.
“Parasti šajos noteikumos ir noteikts skaidri, ka tie ir dzīvotspējīgi projekti, kas var šo te atbalstu izmantot un atbilstoši arī atgriezt.Ja šis finansējums pāriet no Covid-19 programmām uz tagad Krievijas izraisītās krīzes atbalsta programmu, tad, piemēram, šo atbalstu varēs iespējams saņemt tādi, kuri nevarēja pamatot Covid-19 ietekmi,” pauž AS ”Attīstības finanšu institūcijas ALTUM” valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.
“Ir ļoti labi, ka nav politiska lemšana šīm atbalsta programmām. ALTUM ir organizācija, kas tās administrē un ir profesionāļi, kas izskata katru konkrēto komersantu, vai viņam ir grūtības bijušas pirms tam, un, vai šī prasība un šī prasība ir pamatota, un biznesa pamatiem balstīta. Man līdz šim nav bijušas nekādas bažas, par to, ka ALTUM ar šo jautājumu netiku galā. Ir virkne programmu, ko ALTUM ir administrējis un nekādas problēmas es neesmu izjutis līdz šim,” pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
”Altum” eksporta garantijas jau divas reizes atteicis AS ”Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai”. Tās akcionārs un patiesais labuma guvējs ir Oļegs Osinovskis. Viņš kopā ar ”Latvijas dzelzceļa” vadītāju Uģi Magoni apsūdzēti kukuļošanā. ”Altum” jāvērtē katra iespējamā klienta atbilstība likumiem un Osinovskis augstajiem OECD standartiem neatbilda.
“”Altum”, uzsākot sadarbību ar jebkuru klientu, pārbauda klienta darbības vēsturi, atbilstību arī tā saucamajam nelegāli iegūtu līdzekļu novēršanas likumam, vai arī sankciju likumiem, un mēs vērtējam šos te riskus. Un, ja šie riski tiek novērtēti pārāk augstu, mēs atsakāmies no darījumu veikšanas,” norādīja Krieviņš.
Pirms gada ziņu aģentūrai LETA Oļegs Osinovskis stāstīja, ka Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai var nākties atlaist 300 darbiniekus, jo valsts atteikusi eksporta garantijas.
Šā gada martā Osinovskis jau minēja, ka finansiālā situācija ir apdraudēta tieši saistībā ar karadarbību, jo rūpnīca ir veikusi liela pasūtījuma izpildi kādam Ukrainas uzņēmumam, par ko tas palicis parādā vairāk nekā 8 miljonus eiro.
Osinovska dzīvesbiedre, uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova 25.martā rakstīja ministriem, ultimatīvā veidā prasot nekavējoties sasaukt “ALTUM” ārkārtas sēdi, lai lemtu par atbalstu rūpnīcai.
Līdz šim šāda sēde nav notikusi. “Nekā personīga” zināms, ka Udalovai nesen bijusi saruna arī ar premjera Krišjāņa Kariņa biroja vadītāju un finanšu ministra biroja vadītāju. Atbilde no valsts puses bijusi līdzšinējā – “ALTUM” savā darbībā jāievēro likums.
““Jā, mēs esam saņēmuši vēstuli no šīs rūpnīcas, un pēc tiem datiem, kas ir tieši ekonomiskie, tur varētu kvalificēties. Bet ir vēl daudzas citas informācijas, kas ir nepieciešama un ar to nodarbojas citi dienesti,” sacīja Reirs.
“ALTUM” ir valstij piederoša institūcija. Tās valdes locekļus virza trīs ministrijas – finanšu, ekonomikas un zemkopības.
Šā gada 1.aprīlī darbu “ALTUM” valdē beidza Aleksandrs Bimbirulis. Tieši viņš atbildēja par jautājumiem, kas attiecas uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un bija iestājies pret valsts gatantiju sniegšanu ”Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai”. Uz vakanto valdes locekļa amatu “ALTUM” drīzumā tiks rīkots konkurss. Bet zemkopības ministrija jau pasteigusies ar sava kandidāta virzīšanu. Pagaidu valdes locekļa amatam nosaukta Kristīne Millere, kura iepriekš strādājusi komercbankās un atbildējusi par naudas atmazgāšanas novēršanu. Pēdējā darba vieta viņai bijusi ”Latvijas pastā”. Millere stāsta, ka ne ar vienu ministrijā tikusies neesot. Viņa nosūtījusi savu CV ministrijas valsts sekretāram uz e pastu, un par savu virzīšanu augstajam amatam uzzinot no mums.
“Mani neviens neuzrunāja. Vienkārši caur internetu šķirstot, kā es to daru bieži, pamanīju rakstu, ka iepriekšējais valdes loceklis ir pametis amatu, un es izdomāju, saņēmos drosmi, jo, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, ir jāizkāpj no savas komforta zonas. Un es domāju, kāpēc gan man nepamēģināt. Kāpēc nepieteikties. Jo pēc savas pieredzes, kur es esmu strādājusi, es tā kā varētu atbilst. Un nosūtīju savu CV,” sacīja ZM virzītā kandidāte pagaidu valdes locekļa amatam ALTUM Kristīne Millere.
Zemkopības ministrija apgalvo, ka Millere atbilst Kredītiestāžu likuma prasībām. Bet viņa neatbilst. Millerei nav pabeigtas augstākās izglītības, diplomdarbu viņa plānojot aizstāvēt vasarā. Millerei bijusi arī privātā maksātnespēja. Millere nenoliedz lietas esamību, bet norāda, ka sodu ir izcietusi.
Zemkopības ministrijas kapitāldaļu turētājs “Altum” Raivis Kronbergs steigu nespēj pamatot. Arī kandidātes maksātnespēju neesot pārbaudījis.
Kaspars Gerhards: “Kristīne Millere ir zemkopības ministrijas virzīta kandidāte uz “ALTUM” pagaidu valdes locekļa amatu.”
“Nekā personīga”: “Piemērota kandidāte Jūsuprāt?”
Kaspars Gerhards: “Ir padome “ALTUM”, ir kapitāldaļu turētājs.. ministram gar to nav nekāda daļa, kā notiek personu pieņemšana darbā. Skaidrs, ka mums ir vadlīnijas. Un būs jārīko konkurss. Tā nav ministra kompetence – lemt par “ALTUM”.
“Nekā personīga”: “Pats ar Milleres kundzi neesat ticies?”
Kaspars Gerhards: “Ar Milleres kundzi? Nē!
Zemkopības ministrijas vēstule par pagaidu kandidāti nosūtīta ALTUM padomei. Kā noskaidroja ”Nekā personīga” to izskatīs tuvākajā padomes sēdē.
Saskaņā ar ALTUM statūtiem, valdei patlaban ir nepieciešamais kvorums arī bez piektā valdes locekļa. Un tā var pieņemt lēmumus un gaidīt konkursā izvēlēto atbilstošo valdes locekli.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk