Šaduriskis: Es neesmu valsts kapitālisma piekritējs
Ar investīcijām no civilizētas pasaules kompānijām varam izdarīt daudz vairāk nekā tikai ar valsts, intervijā “Neatkarīgajā” pauda premjera partijas biedrs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā strādājošais Kārlis Šadurskis.
Vaicāts, kāpēc LNG terminālis Latvijā, viņaprāt, būtu jāceļ ar pēc iespējas mazāku valsts dalību, viņš norādīja, ka nav valsts kapitālisma piekritējs: “Ja mums ir pietiekami diversificēta investīciju bāze un kompānijas nenāk no toksiskām valstīm, tad ar investīcijām no solīdām kompānijām no civilizētās pasaules varam izdarīt daudz vairāk nekā tikai ar valsts.”
“Vispirms pakāpsimies drusciņ atpakaļ. Sākumā radās iespaids, ka mums šis terminālis varbūt nav vajadzīgs, ka pietiek ar Klaipēdu un ar potenciālo peldošo termināli Paldisku ostā. Bet Somijas patēriņš vien summāri ir visas trīs Baltijas valstis kopā. Un cik var saprast no tām attiecībām, kas veidojas starp Lietuvu un Poliju, tas vads strādās Polijas virzienā. Piedevām ir vēl viena maza problēma, lietuviešiem nav krātuves, tā ka liekas, mēs esam ideālā situācijā ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka mums terminālis ir vajadzīgs. Jautājums, vai tā ir Skulte, kur ir vistaisnākais ceļš uz Inčukalnu, vai Rīgas osta, kur infrastruktūra jau ir, tikai jāpielāgo. Tur tikai tehniskā ekspertīze vajadzīga. Visticamāk, ka tas ir peldošais termināls Skultē. Un nav tā, ka Skultē ir ieinteresēts tikai viens investors. Tiesa, viena no koalīcijas partnerēm atbalsta vienu konkrētu investoru un Skulti,” sacīja politiķis.
Vaicāts, vai Latvijai Paldisku termināļa būvniecībā vajadzētu iesaistīties finansiāli, kā to ir rosinājusi Igaunija, Šadurskis atbildēja: “Tā ir ļoti vienkārša aritmētika, iesaistoties projektā, mums ir nepieciešams līgums par tālāko resursu sadali, un, ja bilance mums ir pozitīva, kāpēc ne. Un atkal tas var būt gan privāts investors, gan valsts nauda. Galvenais, lai saldo ir pozitīvs.”
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk