Šaduriskis: Es neesmu valsts kapitālisma piekritējs

Ar investīcijām no civilizētas pasaules kompānijām varam izdarīt daudz vairāk nekā tikai ar valsts, intervijā “Neatkarīgajā” pauda premjera partijas biedrs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā strādājošais Kārlis Šadurskis.
Vaicāts, kāpēc LNG terminālis Latvijā, viņaprāt, būtu jāceļ ar pēc iespējas mazāku valsts dalību, viņš norādīja, ka nav valsts kapitālisma piekritējs: “Ja mums ir pietiekami diversificēta investīciju bāze un kompānijas nenāk no toksiskām valstīm, tad ar investīcijām no solīdām kompānijām no civilizētās pasaules varam izdarīt daudz vairāk nekā tikai ar valsts.”
“Vispirms pakāpsimies drusciņ atpakaļ. Sākumā radās iespaids, ka mums šis terminālis varbūt nav vajadzīgs, ka pietiek ar Klaipēdu un ar potenciālo peldošo termināli Paldisku ostā. Bet Somijas patēriņš vien summāri ir visas trīs Baltijas valstis kopā. Un cik var saprast no tām attiecībām, kas veidojas starp Lietuvu un Poliju, tas vads strādās Polijas virzienā. Piedevām ir vēl viena maza problēma, lietuviešiem nav krātuves, tā ka liekas, mēs esam ideālā situācijā ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka mums terminālis ir vajadzīgs. Jautājums, vai tā ir Skulte, kur ir vistaisnākais ceļš uz Inčukalnu, vai Rīgas osta, kur infrastruktūra jau ir, tikai jāpielāgo. Tur tikai tehniskā ekspertīze vajadzīga. Visticamāk, ka tas ir peldošais termināls Skultē. Un nav tā, ka Skultē ir ieinteresēts tikai viens investors. Tiesa, viena no koalīcijas partnerēm atbalsta vienu konkrētu investoru un Skulti,” sacīja politiķis.
Vaicāts, vai Latvijai Paldisku termināļa būvniecībā vajadzētu iesaistīties finansiāli, kā to ir rosinājusi Igaunija, Šadurskis atbildēja: “Tā ir ļoti vienkārša aritmētika, iesaistoties projektā, mums ir nepieciešams līgums par tālāko resursu sadali, un, ja bilance mums ir pozitīva, kāpēc ne. Un atkal tas var būt gan privāts investors, gan valsts nauda. Galvenais, lai saldo ir pozitīvs.”
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālāk