• Tweet

Pirms pieciem gadiem lidostas pievārtē lielu nekustamo īpašumu iegādājās ar Krievijas valsts aizsardzības kompānijām cieši saistīts uzņēmējs. Viņa vārds izskanēja medijos un pamudināja deputātus rosināt stingrāku uzraudzību pār to, kas un kur pērk īpašumus. Bez ievērības palika fakts, ka tieši blakus savu aviobiznesu attīsta vēl viens, kā liecina ārvalstu mediju pētījumi, ar tiem pašiem Kremļa militāro tehnoloģiju uzņēmumiem saistīts bizness, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

2018. gada septembrī Somijas policija īstenoja vienu no vērienīgākajām operācijām tās vēsturē. 400 likumsargi pārmeklēja 17 salas Somijas piekrastē. Tās bija iegādājies uzņēmējs Pāvels Meļņikovs no Sanktpēterburgas. Uz līdz tam neapdzīvotajās salās viņš bija uzbūvējis piestātnes, helikopteru nosēšanās laukumu, vairākas mājas un to visu aprīkojis ar neskaitāmām novērošanās kamerām.

Pēc reids Somijā klejoja baumas, ka salas iekārtotas Krievijas armijas vajadzībām. Tās atrodas starptautisku kuģošanas ceļu tuvumā, un tādēļ neapšaubāmi var kalpot par vietu spiegošanai vai citām militārām vajadzībām. Tādus nodomus pierādīt ir sarežģīti, bet Somija spēja izmeklēšanu pret Meļņikovu sākt par naudas atmazgāšanu.

Pāris gadus vēlāk atklājās, ka vēl viens Krievijas uzņēmējs Igors Kesajevs Somijas ūdeņos nopircis salu. Viņš ir saistīts ar krievu specdienestiem un turēts aizdomās ieroču tirdzniecībā. Šo gadījumu dēļ Somija pieņēma likumu, kas liek saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju, ja īpašuma pircēja mītnes zeme ir ārpus Eiropas Savienības.

Krievijas federālās aizsardzības uzņēmumu katalogā atrodams uzņēmums “AKNIIPO”. Tur lasāms, ka uzņēmums veidots 1990. gadu vidū uz četru ministriju bāzes. Tagad tas izgatavo elektro radio aparatūru kosmosa kuģos, izpilda Krievijas aizsardzības ministrijas pasūtījumus. Kā kompānijas dibinātājs uzrādīts Krievijas valsts uzņēmums “Rosteh”. Tas ir militārās jomas milzis, kam pieder ap 700 firmām. Tās vadībā Vladimirs Putins iecēlis Sergeju Čemezovu, kurš kopš 2014. gada iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstos. Reģistru dati rāda, ka “AKNIIPO” akcionāros ir arī Krievijas valsts uzņēmums “Roskosmos”.

Krievijas valstij piederošā un ar militāro jomu dziļi saistītā “AKNIIPO” vadītājs ir Dmitrijs Holomkins. 2010. gadā viņš Jūrmalā iegādājās dzīvokli, kas viņam ļāva tikt pie uzturēšanās atļaujas. 2017. gadā Holomkins lidostas pievārtē par diviem miljoniem eiro nopirka pludmales volejbola centru. Pēdējos divos gados bizness cietis 350 000 eiro zaudējumus, bet Holomkins no īpašuma neatsakās.

“Šis objekts atrodas ļoti tuvu lidostai Rīga, kas ir stratēģiskas nozīmes objekts. Un tas, protams, rada bažas, cik daudz vēl šādi īpašumi ir īpašumā vai tiek nomāti [cilvēkiem] no – tagad mēs redzam – vispār klaji naidīgas un agresīvas valsts, un it īpaši pietuvinātas personas režīmam, un vēl jo vairāk saistītas ar militāro industriju,” saka aeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

“Tuvums no stratēģijas stratēģiskās infrastruktūras ir nosacīts jēdziens, ja mēs runājam par tiešu apdraudējumu valsts drošībai, arī tad jāskatās, vai šis apdraudējums ir tāds, rupji sakot, tehniska rakstura, vai tiešs vai nē, to attiecīgi vērtē valsts drošības iestādes,” teic Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.

Holomkina vārds atrodams arī Lielbritānijas uzņēmumu reģistrā. Viņš līdz 2015. gadam bija firmas “Aldis Global” vadībā. Pēc tam vadību pārņēmušas divas Seišelu salās reģistrētas kompānijas “Lamen Business” un “Damitra Group”. To vārdi uzpeldējuši vairākās krāpšanas un naudas mazgāšanas shēmās.

Turpat blakus Holomkina pludmales volejbola centram atrodas lidsabiedrības “SmartLynx” birojs. Tās īpašnieks ir Lietuvas uzņēmējam Ģediminam Žiemelim piederošā “Avia Solutions Group”. Arī to saista ar sankcionētā Čemzova vadīto “Rosteh”.

“Lietuvas kompānija “Avia Solutions Group” bija iesaistīta virknē mediju skandālu, kas saistīti ar aizdomām par sadarbību ar Putinam pietuvinātajiem, tai skaitā ar “Rosteh” – tā ir Čemezova kunga kompānija – un Prigožinu. Kompānijas vadība šos faktus noliedz. Uzņēmumā strādā bijušais ārlietu ministrs Vīgauds Ušackis, ko Kremļa polittehnologi mums ne acīmredzamu iemeslu dēļ apzīmēja kā draudzīgu Lietuvas prezidenta kandidātu,” pauž Kremļa opozicionārs Mihails Hodorkovskis.

Pagājušā gada maijā Eiropas Parlamentā kādreizējais krievu oligarhs, tagad Putina opozicionārs Mihails Hodorkovskis uzskaitīja katrā valstī identificētos Kremļa interešu pārstāvjus. Runājot par Lietuvu, viņš nosauca šo uzņēmumu. Uz “Nekā personīga” aicinājumu uz interviju un jautājumiem Avia Solutions Group neatbildēja.

Lietuvas uzņēmēja reputācijas problēmas sākās, kad preses aģentūras “Reuters” izmeklēšanā atklājās, ka piecas viņam iepriekš piederējušas lidmašīnas caur vairāku uzņēmumu shēmu nonākušais pie sankcionēta Sīrijas uzņēmuma. Tās izmantotas Krievijas “Wagner” grupas kaujinieku nogādāšanai Sīrijā. Lietuvas kompānija gan visu noliedza un apgalvoja, ka lidmašīnu reģistros ir kļūda. Taču Lietuvas drošības dienesti apturējuši uzņēmēja attīstības plānus Viļņas lidostā.

“Pirmsšķietami tas izklausās pilnīgi nepieļaujami un nepieņemami, bet es gribētu teikt, ka mums tomēr valstī pastāv kritiskās infrastruktūras drošības un aizsardzības sistēma, un pastāv vismaz trīs drošības dienesti, kuri vērtē visus šos te darījumus. Es teiktu tā, ka ir ārkārtīgi maz ticams, ka to situāciju neviens nekontrolē, neviens neko nenojauš un neko nezina. Tas būtu kā vecās spiegu filmās… Cilvēkiem no malas liekas, ka, noskatoties spiegu filmas, viņi kļūst šausmīgi kompetenti, un nu tad viņi gatavi pamācīt iestādes, kā viņiem strādāt,” norāda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (K).

Konkrētos gadījumus nekomentē ne Satversmes aizsardzības birojs, ne Valsts drošības dienests (VDD). “Atbildot uz Jūsu jautājumiem, informējam, ka VDD savas kompetences ietvaros pastāvīgi iegūst informāciju par iespējamiem apdraudējumiem kritiskās infrastruktūras objektu un stratēģiskas nozīmes nozaru drošībai. Konstatējot riskus, VDD par tiem informē atbildīgās institūcijas,” teikts VDD atbildē.

Varam norādīt, ka kopš Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā šā gada 24. februārī VDD ir intensificējis darbu kritiskās infrastruktūras objektu un stratēģiskas nozīmes nozaru drošības jomā. Vienlaikus, ņemot vērā valsts drošības intereses, VDD atturēsies detalizētāk komentēt konkrētus dienesta veiktos pasākumus, kā arī tā redzeslokā nonākušās personas.

Neoficiāli “Nekā personīga” zināms, ka Valsts drošības dienests ierobežojis šo uzņēmumu izplešanās plānus lidostas tuvumā. Iekšlietu nozare uzsver, ka tās pārbaudēs palīdz arī starptautisko partneru informācija.

“Valsts drošības iestādes pastiprināti uzrauga visas iespējami aizdomās turamās personas un to aktivitātes. Jo īpaši pēc šī brīža ģeopolitiskās situācijas, pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ir jau arī publiski izziņots, ko, es teiktu, ne vienmēr valsts drošības iestādes tā dara, bet ir arī publiski izziņots, ka arī tām personām, kurām uz likumīga pamata ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, tikai pēc to piederības Krievijas vai Baltkrievijas pilsonībai šīs iestādes pievērš pastiprinātu uzmanību,” pauž Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Valsts iestādes bija spiestas atzīt, ka atņemt īpašumu uzņēmējam nevar. Lai tādus gadījumus novērstu nākotnē, ierosināja grozījumus, kas paredz, ka īpašuma pirkšanai stratēģisku objektu tuvumā vajadzēs Aizsardzības ministrijas atļauju.

2018. gadā uz to iedvesmoja Somijas pieredze un tas, ka salas apbūvējušais Pāvels Meļņikovs bija sapircis īpašumus arī Latvijas pierobežā. Latvijas deputāti saprata, ka nezina, kas notiek stratēģiski svarīgās Latvijas vietās. Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas parlamentārieši uzdeva Saeimas Analītiskajam dienestam izpētīt problēmu. Dienests izvirzīja trīs scenārijus, kā turpmāk rīkoties – nedarīt neko, kontrolēt visus darījumus vai kontrolēt tikai to īpašumu pārdošanu, kas atrodas stratēģiski svarīgās vietās. Izvēlējās mēreno variantu.

“Viedokļi atšķīrās. Vieni teica, ka mūsu regulējums ir pietiekams, kas ļauj uzmanīt un regulēt,” norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Šī gada sākumā jaunais regulējums sāka darboties. Tas prasa saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju darījumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem. Šo aizsargjoslu platums variē no 25 līdz 600 metriem. Bija plānots, ka atļauju būtu jāsaņem arī no Iekšlietu ministrijas iestādēm, bet ministrija no tā atteicās. Tagad atsevišķi deputāti pieļauj, ka regulējumu vajadzēs padarīt stingrāku.

“Vajag iestrādāt arī citu komponenti. Tas ir Finanšu izlūkošanas dienestam piešķirt mandātu vērtēt visus līdz šim veiktos darījumus ar termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu,” teic Rihards Kols.

“Finanšu izlūkošanas dienests to dara un pārbauda, un veic šo izlūkošanu, neatkarīgi no tā, vai kāds no politiķiem ir izteicis tādu iniciatīvu vai nē, jo tas ietilpst pašā šīs institūcijas darbības būtība,” saka Jānis Bekmanis.

Finanšu izlūkošanas dienests gan norāda, ka tam nav mandāta sistemātiski pārbaudīt visus uzturēšanās atļauju iegūšanai veiktos darījumus.

Iekšlietu ministrija uzsver, ka drošības dienesti nevar aizliegt uzņēmējiem investēt Latvijā, ja tie nerada tiešus draudus drošībai vai ja tie nav iekļauti sankciju sarakstos. Par sankciju paplašināšanu un jau esošo labāku piemērošanu tuvākajās nedēļās lems Saeimas nacionālās drošības komisija