• Tweet

Ceturtdien, 7. aprīlī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Nekustamais īpašums 2022”, kurā eksperti apskatīja nekustamā īpašuma tirgus tendences, diskutēja par mājokļu pieejamību un iezīmēja nākotnes perspektīvas nozarē. Eksperti atzina, ka arī šogad mājokļu tirgus būs aktīvs un īpašuma cenas turpinās pieaugt.

Konferenci atklāja AVER Brokerage Kurzemes filiāles vadītājs Oskars Dombrovskis, kas, runājot par nekustamā īpašuma tirgus tendencēm Liepājā un Kurzemē, norādīja, ka nekustamā īpašuma tirgus Liepājā ir ļoti aktīvs. Pērn Liepājas pašvaldība 153 reizes atteikusies no nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesībām, savukārt 2021. gadā reģistrētie darījumi ar dzīvokļiem sasnieguši 1031 darījumu.

“Neskatoties uz pandēmiju un ierobežojumiem, Liepājas nekustamā īpašumu tirgus ir salīdzinoši stabils un ar tendenci augt,” atzina Dombrovskis, piebilstot, ka arī pieprasījums nesamazinās.

Viņš atzina, ka vidējā cena par dzīvokli lēnām un nemainīgi pieaug. “Pilsētai ir potenciāls attīstīt vēl augstāku vidējo cenu par nekustamo īpašumu,” piebilda eksperts.

Savukārt Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs, runājot par mājokļu kreditēšanas tirgus tendencēm, atzina, ka pērn bija samazinājusies mājokļu būvniecība, bet par 30% bija palielinājies mājokļu darījumu skaits. “Pagājušais gads bija straujas izaugsmes gads un gada beigās pieprasījums bija pat lielāks par piedāvājumu,” sacīja Lukačovs, turpinot, ka arī 2022. gads iesākās ar klientu aktivitāti pagājušajā gada līmenī, bet aizdevumi privātmāju būvniecībai tikuši pieprasīti mazāk.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijā saglabājas 2007. – 2010. gada globālās finanšu krīzes ietekme, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Tajā pašā laikā, ņemot vērā noguldījumu portfeļa apjomu, ir pamats tālākai kreditēšanai.

“2022. gadā darījumu skaitā prognozējams kritums, ņemot vērā faktu, ka jauni īpašumi tirgū nebūs tik daudz un arī inflācija dos savu, tomēr izsniegto kredītu apjomu varam gaidīt 2021. gada līmenī, ja nesekos nekādi pārsteigumi. [..] Vai Latvijā īpašumi paliks lētāki? Visticamāk, ka nē. Plaisa starp mūsu tuvākajiem kaimiņiem ir pārāk liela,” runājot par nākotni, norādīja bankas pārstāvis.

Konferencē uzstājās arī Tribus Realty izpilddirektors Igors Trošins, kas norādīja, ka 2021. gadā darījumu skaits Rīgā ir audzis. Arī dzīvokļu darījumu dinamika ļoti sakrīt ar kopējo darījumu dinamiku.

Viņš atzina, ka aktivitāte ir atkarīgā no ēkas tipa. Tā, piemēram, koka ēkās lielākoties pērk vienistabas dzīvokļus, savukārt pirmskara laika ēkās vienistabas dzīvokļi ir tikpat populāri kā divistabu dzīvokļi. Savukārt sērijveida ēkās pārliecinoši populārākie ir divistabu dzīvokļi, bet jaunajos projektos pērk dažādu skaitu istabu dzīvokļus, taču šajā gadījumā darījumu dinamiku ietekmē ēku nodošanas ekspluatācijā.

“Sabiedrības motivācija veikt darījumus kopumā ir augsta. Darījumu skaits varētu augt. Aktivitāti noteiks algas, būvniecības izmaksas un banku kreditēšana,” sacīja Trošins.

Savukārt AVER Brokerage dibinātājs un vadītājs Deivids Barons atzina, ka nekustamā īpašuma iegāde notiek arī ar kriptovalūtu, taču tas vēl nav tik izplatīts veids, jo, pirmkārt, cilvēki nav informēti par kriptovalūtu un nezina, kā šādu darījumu veikt. Vienlaikus viņš atzina, ka ir risinājumi, ka cilvēks var samaksāt ar kriptovalūtu un kā nodrošināt drošību šādam darījumam. Runājot par to, vai tās kļūs par tendenci, viņš norādīja, ka ņemot vērā, ka daudzas valstis sāk ieviest likumus un iet uz to, ka kripto ir kā aktīvs, šādi darījumi varētu aiziet arī Latvijā.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, runājot par aktualitātēm nekustamā īpašuma tirgū, sacīja, ka viens no lielākajiem zaudētājiem pērn bija tirdzniecības platības, kas zaudēja negūtos nomas ienākumus 65 miljonu eiro apmērā. Smagi cieta arī viesnīcas. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, attīstījās e-komercija, kam vajadzīgas loģistikas platības.

Savukārt runājot par Ukrainas karu, viņš norādīja, ka 90% no metāla tiek ieviests no Krievijas, kas nozīmē, ka šobrīd daudzus īpašuma attīstītājus nomāc tādi jautājumi kā – vai šādos apstākļos patērētāji būs gatavi maksāt 20% lielāku nomu? Vai cilvēki būs gatavi maksāt 20% vairāk par dzīvokli? “Bet vienlaikus problēmas ar metālu veicina pārēju uz plašāku koka izmantošanu būvniecībā,” sacīja Vanags.

Tāpat esot neskaidrība ar Rīgas attīstības plānu, bet pozitīvi vērtējams jaunais Īres likums, kas veicinājis to, ka īres namā būvniecībā ir lielāka rosība.

Ober-Haus valdes priekšsēdētāja, komercplatību nodaļas vadītāja Diāna Frīdenberga, runājot par nekustamo īpašumu tirgū Baltijas valstī, sacīja, ka kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija ir apsteigušas Latviju, kam par labu esot tas, ka kaimiņvalstīs ir lielāka minimālā alga. Arī darījumu skaits liecina, ka visdinamiskākais darījumu skaits ir Tallinā.

“2022. gadā jaunajos projektos pieprasījums palielināsies, būvniecība sadārdzināsies un cenas palielināsies, savukārt sekundārajos tirgos pieprasījums, visticamāk, paliks nemainīgs un cena palielināsies nedaudz,” prognozēja Frīdenberga.

Pēc viņas teiktā, nekustamā īpašuma tirgu ietekmēs arī Ukrainas bēgļu plūsma, proti, tas palielinās pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem.

Tam piekrita arī SIA “Ober Haus Real Estate Latvia” dzīvojamo nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Andis Bīriņš, norādot, ka Ukrainas bēgļi veidos papildus pieprasījumu.

“Šobrīd pāragri spriest par to, vai cenas ir pieaugušas, bet lētākie dzīvokļi ir pazuduši un principā tur, kur krasi samazinājies pieprasījums, ir lielāki dzīvokļi, kuri šobrīd ir visvairāk pieprasīti no Ukrainas bēgļu puses. Ne visi īpašnieki ir gatavi izīrēt savu īpašumu bēgļiem, bet tajā pašā laikā ir īpašnieki, kas uzzinot, ka potenciāls klients ir no Ukrainas, ir gatavs pat samazināt īres maksu. Bet šobrīd ļoti grūti prognozēt, ka situācija attīstīties, ” sacīja Bīriņš.

Pēc viņa teiktā, īres cenas varētu pieaugt atsevišķos segmentos: “Jārēķinās, ka par 10% varētu pieaugt īres cenas, bet ne visos segmentos.”

Konferenci noslēdza Starlex Real Estate Investīciju nodaļas partneris, nekustamā īpašuma profesionālis un ekonomists Auseklis Sarkans, kurš atzina, ka pieaugošs investīcijas risks ir visos segmentos, bet ienesīguma izmaiņas ir neskaidras. “Pieaug izmaksas un cenas, bet pirktspēja var netikt tam līdzi, kas nozīmē, ka ienesīgums, uz ko attīstītājs var cerēt, nebūs tāds, kāds tas bija divus gadus atpakaļ. Un ar to jārēķinās ilgu laiku,” uzsvēra eksperts.