• Tweet

Lauksaimnieki ir šokēti par Zemkopības Ministra Kaspara Gerharda izteikumiem 18. marta intervijā “Rīta panorāma”. “Atbildot uz raidījuma vadītāju jautājumiem, Gerhards izteicis, ka būtībā nozarē nav problēmas ar minerālmēslu pieejamību, degvielas trūkumu vai darba roku trūkumu.

Ja problēmas ir, tad tām jau ir reāli risinājumi. Tāds skats uz esošo situāciju nozarē norāda vai nu uz nevēlēšanos, vai nespēju risināt reālas problēmas. Lauksaimnieki bez vārda runas ir pilnībā gatavi atteikties no agresoru – Baltkrievijas un Krievijas – ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus, un rast veidus kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi. Diemžēl, vairāk par tukšiem solījumiem un uzklausīšanu šobrīd no ministrijas nevaram izspiest. Jāsaka, ka tik daudz lauksaimnieku dusmu pilnus zvanus kā šorīt, pēdējo reizi saņēmu vien pērnajā pavasarī, kad lauksaimnieki pa valsts budžeta naudu tika publiski apvainoti.” norāda biedrības “Zemnieku saeima’’ valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš arī aicinājis dažus no lauksaimniekiem savu reakciju paust publiski.

Oļegs Hincenbergs, Z/S ‘’Lazdiņi’’: “Savā saimniecībā galvenokārt audzējam kartupeļus. Audzējam ievērojot visas vides prasības, veicam regulāru mēslošanas plānošanu, lauku novērojumus. Absolūti nesaprotu, ko ministrs domā, sakot, ka vienkārši mazināsim mēslojuma lietojumu, un būsim videi draudzīgāki. Lauksaimniecības zinātne ir fundamentāla – lai izaudzētu tonnu kartupeļu vajag ap 4kg slāpekļa tīrvielā, 0,6kg fosfora un 6,5kg kālija. Izstiepies vai saraujies, tieši tik barības vielas arī jānodrošina. Nevar tā vienkārši mazināt mēslojuma apjomu. Teorētiski varbūt arī var, bet tad ministrs vairs nevarēs dižoties par to, cik daudz mēs izaudzējam, un cik nodrošināti esam. Samazināt mēslojumu nozīmē samazināt ražu un kvalitāti. Ja gribam tuvāko gadu laikā sākt importēt sev pārtiku no ārvalstīm, tad varbūt šāda stratēģija arī ir pieņemama, bet no lauksaimnieka skatupunkta, skatoties uz šādiem komentāriem paliek skumji.”

Neizpratnē ir arī Vidzemes zemnieks Jānis Freimanis Z/S “Mazputniņi’’: “Godīgi sakot, ļoti pārsteidz ministra izteikums par to, ka risinājumi minerālmēslu iztrūkumam ir atrasti. Jā, šai sezonai nepieciešamais slāpeklis lielā daļā saimniecību ir sagādāts. Bet ir arī daļa saimnieku, kuriem tas vēl trūkst, un kur to iegādāties – nav skaidrs. Tomēr tā ir mazākā problēma. Jau pēc 4 mēnešiem saimniecībās jāienāk fosfora un kālija mēslojumam, kuru izmantos reizē ar rudens sēju. Šobrīd kooperatīvi vaiga sviedros strādā, lai pārorientēto minerālmēslu piegādes ķēdes, bet teikt, ka situācija ir pilnībā atrisināta – tā nav taisnība. Jāsaka arī, ka absolūti neredzu ministrijas palīdzību piegādes ķēžu pārorientēšanā. Tāpēc, ja tik tiešām ministrs ir izstrādājis risinājumu – vēlamies to dzirdēt.”

Mārtiņš Kaugars, SIA “Rudzāts Agro”: “Viens veids kā mazināt minerālmēslu lietojumu ir plānot ilgtermiņā un investēt precīzajās tehnoloģijās. Tas nenozīmē, ka mēslojumu nevajadzēs vispār – to jālieto precīzi, atbilstošāk augu vajadzībai, tai skaitā strādājot bioloģiski. Skeneri, satelīta attēli, programmatūra precīzi noteiks devu, kas katrā lauka vietā vajadzīga, izslēdzot lauku pārmēslošanu. Tomēr, ministra teiktais ir maldinošs – Jā, Latvijā sāk izmantot un ieviest precīzās tehnoloģijas, bet tā nav nedz puse, nedz trešdaļa saimniecību. Arī mana vadītā saimniecība attīstās un plāno papildināt tehnikas parku ar progresīvām precīzajām tehnoloģijām. Tādēļ pieteicāmies uz atbalstu, bet redzot to, cik daudz ir gribētāju – atbalstu saņems vien katrs trešais saimnieks. Tāpēc teikt, ka ministrija dara visu iespējamo, lai virzītos uz gudru un precīzu lauksaimniecību ir tukšvārdība. Uzskatu, ka atbalsta finansējums audzēšanas kapacitātes palielināšanai ir jāpārvirza no citām programmām, kas šobrīd ir mazāk aktuālas.”

Foto: Valsts kanceleja