• Tweet

Ceturtdien, 10. martā, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Nodokļu politika Latvijā 2022”, kuras laikā nozares eksperti diskutēja gan par aktuālākajām tendencēm grāmatvedībā, gan par nodokļu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, gan norādīja uz svarīgākajiem izaicinājumiem tuvākajā nākotnē.

Konferenci atklāja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, kas ieskicēja to, ar kādām izmaiņām nodokļu politikā varam rēķināties nākotnē. Viņš atzina, ka nodokļu politiku skars arī karš Ukrainā.

Viņš norādīja, ka tā ietvaros Saeima steidzamības kārtībā pieņēmusi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas nepieciešams, lai iespējami ātrāk, bez liekas birokrātijas sniegtu atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas militārā iebrukuma dēļ. “Skaidrs, ka arī ekonomiskā stresa līmenis ir un būs daudziem uzņēmumiem, kas atspoguļosies arī budžetā,” pauda Šņucins, piebilstot, ka varam sagaidīt, ka deficīta līmenis būs augstā līmenī.

Viņš norādīja arī uz svarīgākajām izmaiņām nodokļu politikā 2022. gadā, skaidrojot, ka turpinās gan darbs pie darbaspēka nodokļu mazināšanas, gan tiek papildinātas likuma normas, kas attiecas uz Covid-19 infekcijas seku pārvarēšanu, kā arī norit darbs pie globālo lēmumu izstrādes un ieviešanas. Par ilgtermiņa politikas izmaiņām viņš nodevēja klimata pārmaiņas.

Savukārt Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ilze Palmbaha norādīja, ka galvenie izaicinājumi šogad būs Ukrainas kara izraisītā globālā krīze, energoresursu cenu kāpums, pandēmijas izraisītie ierobežojumi, iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, inflācijas straujais pieaugums, darbaspēka trūkums, resursu deficīts un vājināts pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības.

“Līdz ar to mums jāsaprot, kā mēs varam palīdzēt biznesam. Ja pandēmija jau mums palīdzēja pāriet uz digitālo grāmatvedību, tad šobrīd tas ir vēl aktuālāk. [..] Šodien man kā uzņēmējam ir jāpieņem lēmums, kā es virzīšos rīt,” uzsvēra Palmbaha.

Galvenie izaicinājumi saistībā ar pārēja uz digitālo grāmatvedību, pēc eksperte sacītā, ir manuāļi, novecojusi grāmatvedības sistēma, arhivēšana, datu drošība un slodze grāmatvežiem.

LU BVEF profesore Sandra Jēkabsone, runājot par nodokļu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, uzsvēra, ka tieši nodokļi ietekmē uzņēmēju ienākumus un konkurētspēju, kā arī iedzīvotāju ienākumus un to labklājību. Netieši nodokļi ietekmē arī preču un pakalpojumu cenas, kā arī nosaka valsts ienākumus.

Savukārt, runājot par to, vai Latvijā ir nepieciešama lielāka progresivitāte, viņa norādīja, ka “augstāka progresivitāte palielina budžeta ienākumus un samazina ienākumu sadales nevienlīdzību starp zemo un augsto algu saņēmējiem, taču jāņem vērā, ka nodokļu sloga pieaugums mazina cilvēku motivāciju strādāt un negatīvi ietekmē ekonomisko aktivitāti.”

“Lielāka progresivitāte var negatīvi ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju, ekonomisko aktivitāti, nodarbinātības un algu pieaugumu, kā arī palielināt ēnu ekonomiku. Lietderīgāk būtu izmantot sociālos pabalstus, kā arī diferencētas netiešo nodokļu likmes,” uzsvēra Jēkabsone.

Vienlaikus viņa norādīja uz to, ka Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū.

Konferencē piedalījās arī SIA “JOHANSONE UN PARTNERI” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone, kas iepazīstināja ar grozījumiem un aktualitātēm 2021. gada pārskata un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas sagatavošanā. Viņa uzsvēra, ka ņemot vērā ekonomisko neskaidrību, sagatavojot deklarācijas, būtu jāņem vērā visu aktīvu vērtību samazinājumu, jāuzkrāj visas paredzamās saistību summas, jāpārliecinās, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk, kā arī valdības ziņojumā un pielikumā jāsniedz pēcbilances notikumu ietekmes izvērtējums.

Savukārt uzņēmuma “Econome” vadītājs, sertificēts nodokļu konsultants Matīss Kodoliņš ieskicēja to, kādi ir iespējamie nodokļu maksāšanas režīmi par ienākumiem, kas nav saistīti ar algota darba veikšanu. Uzskaitot iespējamos nodokļu maksāšanas režīmus, viņš uzsvēra, ka “nākotnē būtu jādomā, kā uzlabot nodokļu likumdošanu un padarīt to saprotamāku. Par to noteikti vajadzētu sākt diskusijas.”

Pēc viņa teiktā, dibināt pašam savu uzņēmumu kļūst arvien grūtāk, tāpēc ļoti ērts ir Abillio piedāvātais risinājums, kas piedāvā uzņēmumu kā pakalpojumu (company-as-a-service). Pēc viņa teiktā, tā ir izdevīgāka alternatīva nekā mikrouzņēmums, pašnodarbinātais, autoratlīdzības / patentmaksas saņēmējs vai savs uzņēmums.

Konference uzstājās arī SIA KIF Biznesa komplekss valdes priekšsēdētāja, pasniedzēja un lektore Latvijas augstskolās, koledžās un komercfirmās, publikāciju autore, kā arī Izaugsmes trenere (koučs) Inga Pumpure, kas runāja par finanšu pratību krīzes apstākļos.

Viņa uzsvēra, ka ir nepieciešams balanss starp tērēšanu un taupīšanu, līdz ar to ir svarīgi sagrupēt izdevumus, pārskatīt aizņēmumus, kā arī izvērtēt ikdienas tēriņus jeb tā sauktos naudas “zagļus”. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka nevajadzētu ietaupīt uz veselības, izaugsmes un vides rēķina.

“Naudai ir jēga tikai tāda gadījumā, kad tā tiek pielietota un tā strādā jūsu labā. Uzņēmumiem ir jāskatās, kur šo naudu ieguldīt un kā to gudri izmantot,” uzsvēra Pumpure.

Konferenci noslēdza grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedrs Jadviga Neilande, kas plašāk palūkojās uz minimālajām obligātajām sociālajām iemaksām 2022. gadā.