• Tweet

Parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām nodrošināšanai varētu būt nepieciešami 828 952 eiro, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) veiktais finansējuma aprēķins.

CVK informēja, ka finansējuma pieprasījums nosūtīts Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, aicinot steidzami lemt par finansējuma piešķiršanu, jo parakstu vākšana sāksies jau 10. martā un ilgs līdz 8. aprīlim.

No parakstu vākšanas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma 557 450 eiro nepieciešami vēlēšanu komisiju locekļu, parakstu vācēju un līgumdarbinieku atalgojumam, 140 000 eiro – preču un pakalpojumu iegādei, bet 131 502 eiro veido darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

No atalgojumam paredzētā finansējuma 48 730 eiro paredzēts izlietot 43 pašvaldību vēlēšanu komisiju atalgojumam, bet 361 596 eiro – parakstu vācēju algošanai. Parakstu vācējiem noteiktā darba stundas tarifa likme plānota 6 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt par parakstītāju datu ievadi pārbaudes nodrošināšanai – 0,16 eiro par vienas personas datu ievadīšanu.

Savukārt finansējums precēm un pakalpojumiem nepieciešams, lai segtu parakstu vākšanas lapu un informatīvo materiālu izgatavošanu, nodrošinātu uzziņu tālruņa pakalpojumu, sakaru un pasta pakalpojumus, transporta izdevumus, lai organizētu parakstīšanos vēlētāju atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties parakstu vākšanas vietā, kā arī individuālās aizsardzības līdzekļiem Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Parakstu vākšanai nepieciešamais finansējums aprēķināts, ņemot vērā 2020. gada parakstu vākšanas pieredzi, parakstu vākšanas vietu, paraksta vākšanas nodrošināšanai nepieciešamo darba stundu skaitu, kā arī preces un pakalpojumus. Parakstu vākšanai nepieciešamie izdevumi tiks precizēti pēc parakstu vākšanas beigām, kad no pašvaldībām tiks saņemtas atskaites par faktiskajiem izdevumiem.

Likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” nosaka, ka parakstu vākšanas vietas iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju katrā pašvaldību būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. 2020. gadā notikušajā parakstu vākšanā bija 358 parakstu vākšanas vietas Latvijā un 41 parakstu vākšanas vieta ārvalstīs.

Parakstīties par apturētā likuma nodošanu tautas nobalsošanai vēlētāji varēs no 10. marta līdz 8. aprīlim klātienē, parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs. Svarīgi ņemt vērā, ka parakstu vākšana notiks, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētāji atbalsta likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šo jautājumu, tad parakstīties jādodas. Atbilstoši likumam iespēja parakstīties pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās tiks nodrošināta ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas tiks iekārtotas Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā likums paredz nodrošināt arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.

Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, būs iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās tiks rīkota pēdējā parakstu vākšanas dienā, 8. aprīlī. Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, nepieciešama Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un parakstu vākšanas rezultātu paziņos Valsts prezidentam, un publicēs izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāju, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Savukārt apturētais likums tiks publicēts un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.

Foto: F64