VID laiž garām iespēju atgūt naudu no nodokļu parādnieka

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību parādu atgūšanā jau apšaubījusi Valsts kontrole, pētot maksātnespējas lietas. Tagad TV3 raidījumam “Nekā personīga” kļuvis zināms gadījums, kas liek jautāt, vai VID dara visu likumīgi iespējamo arī citās nodokļu parādu piedziņas lietās. Kādreizējā kluba “Essential” īpašniekam pēc īpašuma Tūjā pārdošanas izdevās iegūt naudu parāda segšanai valstij, bet VID uz to tā arī nepieteicās.
Bijušā kinoteātra “Pionieris” telpas 2000. gadu sākumā nomāja klubs “Essential”, kas vairākus gadus bija viena no populārākajām nakts dzīves vietām Rīgā. Līdz ar 2008. gada ekonomikas lejupslīdi sākās arī kluba noriets.
Finanšu krīzes sākumā klubs piedzīvoja naudas problēmas. Kluba īpašnieks vienojās ar kādas fiktīvu uzņēmumu shēmas vadītāju par viltus darījumiem, lai tādā veidā izvairītos no nodokļu maksāšanas.
Finanšu policija shēmu atklāja un tiesa kluba īpašniekam lika valsts budžetā samaksāt 116 000 eiro. Naudas piedziņu uzticēja zvērinātam tiesu izpildītājam Mikam Kozlovskim. Tagad naudu no tā paša uzņēmēja grib dabūt arī banka “Luminor”, tam pieslēdzot citu tiesu izpildītāju – Līgu Krimu. Viņa uzgājusi biznesmenim Tūjā, pie jūras, piederošu īpašumu, par kuru viņš pats aizmirsis. Tiesu izpildītāja ēku pagājušajā gadā pārdeva izsolē. Darījumā iegūtais 71 000 eiro gandrīz nosegtu parādu bankai, bet parādnieks sapratis, ka naudu varētu izmantot parāda segšanai valstij.
“Tad, kad viņš uzzināja, ka cits izpildītājs ir uzsācis piedziņu, tika informēts VID, ka es esmu valstij parādā, es to atzīstu, diemžēl tā tas ir, lūdzu, lai segtu valsts parādu, pievienojieties izpildlietai, lai jūs varētu saņemt naudu,” norāda Andris Daugaviņš, parādnieka pārstāvis.
Tas notika augustā. Tika aizsūtīta vēstule VID un, protams, abiem tiesu izpildītājiem, – lūdzu, vienkārši pievienojieties lietai, neko vairāk. No augusta līdz pat decembrim nekāda atbilde no ieņēmumu dienesta, nekāda reakcija uz šo vēstuli vispār nebija saņemta. Decembrī tika saņemta informācija, ka tas īpašums tomēr izsolē ir pārdots.
VID ne pēc Tūjas īpašuma, ne izsolē iegūtās naudas neatnāca. Tāpēc janvārī uzņēmējs dienestā vērsās vēlreiz, bet atkal bez rezultātiem.
VID bijuši pieci mēneši laika, lai pieteiktos uz naudu, kas iegūta piejūras īpašuma pārdošanā. Līdz šim dienests nav rīkojies. Interviju “Nekā personīga” VID atteica.
“Nekā personīga”: Kreditori, kam ir citās piedziņas lietās prasījumi pret to pašu personu – viņi šobrīd vēl var pieteikties vai nevar?
Zvērināta tiesu izpildītāja Līga Krima: Nu, teorētiski ja var vienmēr pieteikties. Bet praktiski ir jau nokavēts tas termiņš.
“Nokavēts acīmredzot ir tas moments, kad viņiem to vajadzēja darīt. Bet jā, ja nepievienosies, nauda aizies piedzinējam – šajā gadījumā tas ir “Luminor” – un parāds pret valsti paliks tāds, kāds tas ir bijis,” atzīst parādnieka pārstāvis Andris Daugaviņš.
“Kad mēs uzzinājām, ka tiešām nav nekādas atbildes, un kad noskaidrojām, ka VID nav pievienojies, es nezinu, var jau, protams, rakstīt Levitam, Eiropas Cilvēktiesību tiesai, NATO, Varšavas paktam – varbūt vēl kaut kur palicis – vēl kaut kam. Bet ko darīt tagad? Es esmu pateicis – jā, es esmu jums parādā, lūk, tur ir nauda, aizejiet un to paņemiet,” saka parādnieka pārstāvis.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju VID pēdējo trīs gadu laikā tiesā iesniedzis 30 parādu piedziņas prasības kopumā par sešiem miljoniem eiro. Kopējā nodokļu parādu summa pārsniedz miljardu.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka norāda: “VID ir arī pašiem tiesības, piemēram, apķīlāt parādnieka kontus. Daudzas darbības paveic jau pats VID un tikai kaut kādus konkrētus gadījumus nodod tiesu izpildītājam.”
Rakstveida atbildē VID vispārīgi ataino maksātnespējas procesa norisi, kas gan uz konkrēto gadījumu neattiecas.
Tomēr arī maksātnespējas lietās VID izpelnījies kritiku par novēlotu reakciju uz ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem, kad firma bankrotē, lai tiktu vaļā no parāda. Par to Valsts kontrolei aizdomas radās pēdējā revīzijā, kurā tā pētīja maksātnespējas lietas līdz 2017. gadam. Nākotnē revidenti apsver analizēt, kā veicas tieši ar nodokļu parādu atgūšanu.
Valsts kontroles padomes locekle, 2018. gadā Ilze Grīnhofa pauda: “Trešdaļā gadījumu, ja nemaldos, vispār vienīgais kreditors ir valsts, ja tā, tad tie nenomaksātie nodokļi. Un, protams, mantas tur nav, līdz ar to faktiski atgūt tur nevar neko, un līdz ar to šeit, lai cik labi nefunkcionētu maksātnespējas process un administrators, tās jau ir daudz par vēlu, līdz ar to šeit mums ir jārunā par tiem pasākumiem, ko mēs esam veikuši līdz tam.”
No “Luminor” parāda uzņēmējs varētu tikt vaļā maksātnespējas procesā, turpretim no kriminālprocesā piespriestās VID maksājamās summas atbrīvoties nav iespējams. Iespējams, tādēļ viņam ir tik lielas dusmas par to, ka VID neaizgāja un nepaņēma naudu.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk