• Tweet

Finansiālā un psiholoģiskā situācija tūrisma industrijas uzņēmumos ir vairāk nekā kritiska un tāpēc haotiskie, neloģiskie un krietni striktākie ierobežojumi kā Lietuvā un Igaunijā ir steidzami atceļami, lai izlīdzinātu konkurētspēju ar kaimiņvalstīm. Lai izvairītos no masveida bankrotiem, nepieciešams finansiāls atbalsts šīs ārkārtējās situācijas liegumu vai ierobežojumu skartajiem nozares uzņēmumiem. Nozares “restartam” steidzami jāiedarbina mārketinga aktivitātes, kā kanālu izmantojot asociācijas. Paldies Ekonomikas ministrijai par nesavtīgu atbalstu krīzē esošās tūrisma industrijas atbalstā, atklājot Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes sēdi uzsvēra padomes priekšsēdētājs, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar nozares profesionālajām asociācijām un komersantiem seko situācijas attīstībai tūrisma nozarē un ir sagatavojusi priekšlikumus nozares darbības atjaunošanai šā gada pavasarī. Šā gada 1. februārī tika sasaukta Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes ārkārtas sēde, lai pārrunātu esošo situāciju nozarē, t.sk. nozares gatavību jaunajai tūrisma sezonai, ministrijas sagatavotos priekšlikumus nozares darbības atbalstam un kopīgi meklētu risinājumus tūrisma nozares iziešanai no Covid-19 krīzes.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: “Vakar koalīcijas partneriem prezentējām ierobežojumu atcelšanas plānu. Kā ekonomikas ministrs vienmēr esmu iestājies, lai ikviena lēmuma pieņemšana uzņēmējiem ļautu plānoti un prognozējami veikt savu saimniecisko darbību. Lai būtu skaidrība par darba organizāciju pēc ārkārtas situācijas atcelšanas, ir pēdējais brīdis veikt korekcijas uzņēmējdarbības regulējumā, atcelt ierobežojumus un pieņemt šī brīža apstākļiem atbilstošus noteikumus. Šo divu gadu laikā gan sabiedrība, gan uzņēmēji ir iemācījušies respektēt un sadzīvot ar vīrusu, tādēļ ir jāļauj visiem uzņēmējiem sniegt savus pakalpojumus, atbrīvojot no līdz šim uzliktā papildu sloga epidemioloģisko risku ierobežošanai.”

Kā zināms, Ekonomikas ministrija sagatavojusi priekšlikumus visu nozaru darbības atsākšanai un biznesam piemēroto Covid-19 ierobežojumu atcelšanai no š.g. 1.marta, par kuriem šobrīd notiek aktīvas diskusijas ar Veselības ministriju, Valsts kanceleju un citām institūcijām.

“Atsevišķas pakalpojumu nozares valdības pieņemto lokālo ierobežojumu dēļ strauji zaudējušas arī savu starptautisko konkurētspēju. Tāpēc Ekonomikas ministrija ciešā sadarbībā ar tūrisma un viesmīlības nozari ir sagatavojusi “restarta” programmu uzņēmējiem, lai nozare iespējami ātri varētu atgūties no ieilgušā ierobežojumu sloga un atgūt savas pirmskovida sasniegtās konkurētspējas pozīcijas Baltijas un pasaules mērogā. Tas, vai Latvija arī turpmāk būs tūrisma galamērķis, ir atkarīgs no ātra valdības lēmuma,” turpina ekonomikas ministrs.

Covid-19 pandēmija, kas pasaules mērogā radīja vēsturiski ilgāko, plašāko un dziļāko krīzi tūrisma industrijā, arī Latvijā tūrismu ir padarījusi par vienu no visvairāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā, ka viesmīlības un ēdināšanas nozare, ieskaitot aviācijas sektoru, visu Covid-19 pandēmijas laiku bijusi visvairāk ierobežotā tautsaimniecības nozare, nozares darbības sekmēšanai Ekonomikas ministrija piedāvā no š.g. 1. marta atteikties no tūrisma nozares darbības un ieceļošanas pārregulācijas, iekļaujoties Baltijas burbulī un sinhronizējoties dažādu prasību piemērošanā.

Lai sekmētu nozares atgūšanos un aktivizētu ārvalstu tūristu plūsmu uz Latviju, ministrija rosina paplašināt atbalstu dažādu tūrisma marketinga pasākumu īstenošanai, paplašinot esošo Starptautiskās konkurētspējas programmas atbalstu nozarei darījumu tūrisma izmaksu segšanai, dalībai starptautiskajās nozaru asociācijās, naktsmītņu atbilstības novērtēšanai un starptautisko sporta pasākumu izmaksu segšanai. Tāpat ministrija ierosina paplašināt atbalstu arī lielajiem nozares uzņēmumiem un profesionālajām asociācijām marketinga pasākumu īstenošanai un dalībai starptautiskajās izstādēs, kā arī reģionu stratēģisko tūrisma enkur-projektu atbalstam nozares konkurētspējas stiprināšanai, vismaz daļu atbalsta saņemot avansā.

Ekonomikas ministrija tuvāko nedēļu laikā turpinās sarunas ar tūrisma nozari, lai sagatavotu un iesniegtu izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei.

Kā iepriekš uzsvēruši tūrisma nozares pārstāvji, jau divus gadus nozares darbību negatīvi ietekmējušas nemitīgi mainīgās ieceļošanas prasības (testi pirms lidojuma un pēc ielidošanas, pašizolācijas prasība tūristu mītnē, aizliegta nebūtiska ieceļošana utt.), kā arī būtiskās ieceļošanas un pakalpojumu saņemšanas ierobežojumu atšķirības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tāpat, Latvijā nav atļauta ieceļošana ar EZA/PVO atzītām vakcīnām bez ES sadarbspējīga sertifikāta. Joprojām ierobežota vairāku pakalpojumu pieejamība, nav atļauti vairāki izklaižu un atrakciju pasākumi, korporatīvie pasākumi un stāvpasākumi, komandas saliedēšanas pasākumi; joprojām spēkā ir darba laika ierobežojumi, kā arī būtiski ierobežojumi sabiedriskajā ēdināšanā, semināru un konferenču organizēšanā, kultūras pasākumiem u.c.

Kopējais eksporta samazinājums Latvijā no ārvalstu tūrisma 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, bija 58% jeb 529 miljoni eiro, savukārt 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos, salīdzinājumā ar 2020. gada pirmajiem trīs ceturkšņiem, samazinājums bija 48% jeb 159 miljoni eiro. Provizoriskie dati par 2021. gadu rāda, ka pērn tūristu mītnēs uzņemti 1,3 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 13,2 % mazāk nekā 2020. gadā un par 55,5 % mazāk nekā 2019. gadā. Krasas izmaiņas konstatētas arī aviopārvadājumu jomā – apkalpoto pasažieru skaits Rīgas lidostā, kas pirmskrīzes posmā 2019. gadā sasniedza 7,8 miljonus apkalpoto pasažieru, piedzīvoja būtisku kritumu – 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaits bija 2,01 miljons pasažieru. Arī 2021.gadā lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir vairāk nekā 3,3 reizes mazāks kā pirms pandēmijas sākuma.

Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu tūrisma politikas izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu. Padomes sastāvā iekļauti 25 valsts un tūrisma nozares organizāciju pārstāvji. Papildu informācija par Latvijas Tūrisma konsultatīvā padomi pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.