• Tweet

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) par 2021. gada vārdu ir izraudzījusies “kvadrātkods”, savukārt par gada nevārdu atzīts “sadarbspējīgs”. Savukārt 2021. gada spārnotā teiciena kategorijā  uzvarējuši epidemiologa Ugas Dumpja “Sapinušies sociālajos tīklos” un Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos — es neko nejūtu!”.

Aptauju jau deviņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2021. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Paldies kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošajai atsaucībai! Šomēnes pieminam — Jāņa Endzelīna skolnieces, latviešu valodnieces, Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieces un Kārļa Mīlenbaha balvas ieguvējas — Rasmas Grīsles simtgadi, kas apritēja 19. janvārī, un pateicamies par viņas ieguldījumu latviešu valodniecībā.

Arī šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar joprojām mūsu ikdienas gaitas ietekmējošo sērgu. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā! Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2021. gada spārnotais teiciens, ko paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir epidemiologa Ugas Dumpja “Sapinušies sociālajos tīklos.”

Aptaujas žūrijas ieskatā 2021. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa “Draugi, nav labi!”, Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša “Govij štepseli izraut nav iespējams!”, Gaita Lazdāna jaunajā dziesmā Mirdzēt vai dzist aptaujas kandidātu iesūtītāju saklausītie piedziedājuma vārdi “Sadursimies, rokās sadursimies!” un Roberta Priekuļa ieraksts “Tevi noķers pie mājas durvīm un nopotēs kā traku suņuku”, bet uzvarētājs ir Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos — es neko nejūtu!”

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Bitkoina maininga pūlu hešre[i]ts”, “Ceļa ziemas uzturēšanas darbi” un “Testu var neveikt persona, kura ir bijusi pozitīva ar vīrusu Covid-19 mazāk kā 90 dienas iepriekš no inficēšanās brīža vai ir potēta pret šo vīrusu 21 dienu atpakaļ, no otrās puses skaitot”, taču par uzvarētāju tika atzīts Māra Berga pamanītais virsraksts: “Honda līdz 2050. gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem.”

Starp gada nevārda finālistiem — “iekļaujoša valoda”, “lokalizē (ugunsgrēku)” ierobežošanas vai apdzēšanas vietā, “murālis” sienas gleznojuma, “posts” ieraksta vietā — pirmo vietu pārliecinoši ieguva pēc daudzu iesūtītāju domām nevārda godu pelnījušais “sadarbspējīgs” — digitālā Covid-19 (tostarp pārslimošanas) sertifikāta vietā.

Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “balstpote”, “līdzestība”, “ribjosla”, “staķīši” un “tīkšķis”, taču par uzvarētāju tika apstiprināts “kvadrātkods”, proti, ātrās atbildes kods, ko veido kvadrātveida laukumā izkārtoti mazāki kvadrāti.

Aptaujas žūrijā darbojās literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, terminologs Aldis Lauzis, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, sociolingviste Vineta Poriņa, rakstnieks Pēteris Pūrītis, literatūrzinātniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egils Zirnis.

Foto: Valsts kanceleja