Valsts segs OIK un elektrības sadales izmaksas
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas paredz, ka valsts četrus mēnešus pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkumu komponentes (OIK) izmaksas, kā arī pensionāriem ik mēnesi piešķirt papildu atbalstu 20 eiro apmērā, bet ģimenēm par katru bērnu – 50 eiro mēnesī.
Lai daļēji kompensētu pieaugošās izmaksas par patērēto elektrību, likums paredz visiem galalietotājiem segt maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un maksu par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Valsts patērētājiem atbalstu sniegs pilnā apmērā par periodu no šī gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim, un jau nākamajos elektrības rēķinos patērētājiem nebūs iekļauta maksa par OIK un sistēmas pakalpojumiem – elektroenerģijas sadali un pārvadi.
Likums paredz arī atbalstu tām mājsaimniecībām, tostarp daudzdzīvokļu mājās, kurām patlaban ir būtisks centralizētās siltumapgādes izmaksu pieaugums. Noteikts, ka tajās pašvaldībās, kur tarifs pieaudzis virs 68 eiro par vienu megavatstundu, valsts segs starpību līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam tarifam. Atbalstu īstenos, finansējumu novirzot centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un iedzīvotāji no uzņēmuma, kas nodrošina siltumu, turpmāk saņems samazinātu rēķinu.
Tāpat atbalsts paredzēts tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei ar patēriņu virs septiņiem kubikmetriem. Likums noteic, ka valsts segs izmaksas virs 34 eiro par vienu megavatstundu.
Atbalsta pasākumi energokrīzes ietekmes mazināšanai paredzēti arī atsevišķām iedzīvotāju grupām. Ģimenēm par katru bērnu, tostarp par bērnu līdz 24 gadu vecumam, kurš vēl mācās, atbalsts paredzēts 50 eiro apmērā mēnesī, savukārt visiem senioriem, kā arī personām ar invaliditāti – 20 eiro apmērā mēnesī.
Likums noteic, ka atbalsta pasākumi paredzēti par periodu no šī gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim. Atbalsta izmaksu plānots uzsākt februārī, to piegādājot dzīvesvietā vai pārskaitot uz kontu. Kopumā atbalsta pasākumiem būs nepieciešami 250 miljoni eiro, ko plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, teikts likuma projekta anotācijā.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk