Feldmans: Jautājums par PVN samazināšanu energoresursiem nevar tikt pieņemts, apejot valdību

Nav iespējams Saeimai samazināt PVN energoresursiem, apejot valdību, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja JKP valdes loceklis Krišjānis Feldmans.
Saeimas opozīcijā strādājošās partijas jau kopš aizvadītā gada septembra centušās panākt, lai Saeima, grozot likumu, samazinātu PVN likmi energoresursiem. Koalīcija līdz šim šos priekšlikumus vienbalsīgi noraidījusi. Konservatīvo valdes loceklis Krišjānis Feldmans skaidro, ka koalīcija šādi balsojusi, jo PVN samazināšana, kas ir fiskāli jutīgs jautājums, nav realizējama, apejot valdību: “Priekšlikumi par PVN likmju grozīšanu vienmēr nāk no valdības, un tur ir jābūt nopietniem aprēķiniem un Finanšu ministrijas akceptam. Mēs visi esam parakstījuši līgumu par fiskālās disciplīnas ievērošanu, un valdībā ir jābūt konsensusam par jebkuriem fiskāliem izdevumiem. Tas, protams, ir politisks dokuments, bet tādi ir, un koalīcijas partijas pie tā pieturas. Opozīcijas partijas šo dokumentu nav parakstījušas, bet, kad lēmējvara iejaucas izpildvaras lietās, to dēvē par parlamentāro negadījumu.”
Savukārt runājot par virzīto ideju par to, lai ALTUM jau ar šī gada pavasari sāktu atbalstīt saules paneļu uzstādīšanu, viņš norādīja, ka vidēji, lai uzstādītu saules paneļu sistēmu, jāmaksā pieci līdz seši tūkstoši eiro.
“Jautājums par šī projekta atmaksāšanos – tas ir atkarīgs no tā, cik mājsaimniecība patērē elektrību, jo ir mājsaimniecības, kas patērē ļoti maz (200 kWh), un ir tādas, kas tērē tūkstoti kilovatstundu. Atpelnīšana saistīta arī ar izvēlēto apkures risinājumu. Ir, kas izvēlējušies siltumsūkni, kas patērē daudz elektrības. Tiem patēriņš ir nenormāls, esmu redzējis elektrības rēķinu par 400 eiro. Ja mājsaimniecībai pie mēreniem tarifiem ir mazais patēriņš, ieguldījumi atmaksāsies 10 gados, ja patēriņš ir lielāks, tas būs stipri ātrāk – piecos gados. Turklāt neizmantoto elektrību var atdot elektropārvades tīklā. Par to gan nemaksā, bet to var bez maksas paņemt atpakaļ no tīkla, kad nav pietiekami daudz saules. Vienīgais, kas jāmaksā, ir pārvades komponente. To nodrošinošus likuma grozījumus Saeima veica 2021. gadā. Un šī programma neinteresēs daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, kuri patērē maz elektroenerģijas. Tas interesēs mājas ar autonomām apkures sistēmām,” uzsvēra politiķis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk