Feldmans: Jautājums par PVN samazināšanu energoresursiem nevar tikt pieņemts, apejot valdību

Nav iespējams Saeimai samazināt PVN energoresursiem, apejot valdību, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja JKP valdes loceklis Krišjānis Feldmans.
Saeimas opozīcijā strādājošās partijas jau kopš aizvadītā gada septembra centušās panākt, lai Saeima, grozot likumu, samazinātu PVN likmi energoresursiem. Koalīcija līdz šim šos priekšlikumus vienbalsīgi noraidījusi. Konservatīvo valdes loceklis Krišjānis Feldmans skaidro, ka koalīcija šādi balsojusi, jo PVN samazināšana, kas ir fiskāli jutīgs jautājums, nav realizējama, apejot valdību: “Priekšlikumi par PVN likmju grozīšanu vienmēr nāk no valdības, un tur ir jābūt nopietniem aprēķiniem un Finanšu ministrijas akceptam. Mēs visi esam parakstījuši līgumu par fiskālās disciplīnas ievērošanu, un valdībā ir jābūt konsensusam par jebkuriem fiskāliem izdevumiem. Tas, protams, ir politisks dokuments, bet tādi ir, un koalīcijas partijas pie tā pieturas. Opozīcijas partijas šo dokumentu nav parakstījušas, bet, kad lēmējvara iejaucas izpildvaras lietās, to dēvē par parlamentāro negadījumu.”
Savukārt runājot par virzīto ideju par to, lai ALTUM jau ar šī gada pavasari sāktu atbalstīt saules paneļu uzstādīšanu, viņš norādīja, ka vidēji, lai uzstādītu saules paneļu sistēmu, jāmaksā pieci līdz seši tūkstoši eiro.
“Jautājums par šī projekta atmaksāšanos – tas ir atkarīgs no tā, cik mājsaimniecība patērē elektrību, jo ir mājsaimniecības, kas patērē ļoti maz (200 kWh), un ir tādas, kas tērē tūkstoti kilovatstundu. Atpelnīšana saistīta arī ar izvēlēto apkures risinājumu. Ir, kas izvēlējušies siltumsūkni, kas patērē daudz elektrības. Tiem patēriņš ir nenormāls, esmu redzējis elektrības rēķinu par 400 eiro. Ja mājsaimniecībai pie mēreniem tarifiem ir mazais patēriņš, ieguldījumi atmaksāsies 10 gados, ja patēriņš ir lielāks, tas būs stipri ātrāk – piecos gados. Turklāt neizmantoto elektrību var atdot elektropārvades tīklā. Par to gan nemaksā, bet to var bez maksas paņemt atpakaļ no tīkla, kad nav pietiekami daudz saules. Vienīgais, kas jāmaksā, ir pārvades komponente. To nodrošinošus likuma grozījumus Saeima veica 2021. gadā. Un šī programma neinteresēs daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, kuri patērē maz elektroenerģijas. Tas interesēs mājas ar autonomām apkures sistēmām,” uzsvēra politiķis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālāk