Novembrī mazumtirdzniecības apgrozījumu ietekmēja stingrāki drošības nosacījumi tirdzniecības vietās
Šā gada novembrī, līdzīgi kā oktobrī, mazumtirdzniecības apgrozījumu ietekmēja stingrāki drošības nosacījumi tirdzniecības vietās, kas stājās spēkā ar š.g. 21. oktobri. Tika slēgti lielākā daļa nepārtikas preču veikali. Savukārt no 15. novembra spēkā ir nosacījumi tirdzniecības organizēšanai epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā. Novembrī mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija gandrīz tāds pats kā oktobrī – samazinājums par 3,3%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).
Novembrī nepārtikas preču veikalos nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā saruka par 6,2%. Sarukums bija vērojams gandrīz visās preču kategorijās, izņemot farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecībā, un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos. Visstraujāk saruka tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība un sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība. Par 14% saruka arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība. Saruka arī kultūras preču un atpūtai paredzētu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (par 15%). Joprojām liela daļa ierobežojumu attiecas arī uz kultūras, izklaides un sporta pasākumu rīkošanu.
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, arvien lielāku lomu iedzīvotāju iepirkšanās paradumos ieņem attālinātās tirdzniecības iespējas. Novembrī iepirkšanās pa pastu vai Internetā pieauga par gandrīz 40%. Par 1/3 pieauga arī mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Savukārt tirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem saruka par 7%. Uz pusi saruka lietotu preču mazumtirdzniecību. Pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem palika tādā pašā līmenī kā oktobrī.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī pieauga nedaudz straujāk kā iepriekš un bija par 2,6% lielāks kā 2020. gada novembrī.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās novembrī bija līdzīgs kā iepriekšējā mēnesī un saruka par 2,4% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri.
Kopumā šā gada janvārī-novembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,8%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%, degvielas mazumtirdzniecība pieauga par 6%, savukārt pārtikas preču tirdzniecība palika faktiski nemainīga (pieaugums par 0,4%).
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk