• Tweet

Vairāki Saeimas deputāti joprojām uzskata, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, ko veido Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudze. 48 Saeimas deputāti savā balsojumā nav ņēmuši vērā nedz Rīgas domes apņemšanos uzturēt baznīcu, nedz arī katoļu intereses. Katoļu baznīcas informācijas aģentūras (KABIA) dibinātājs Alberts Jodis, kurš iepriekš izsūtījis atklātu vēstuli 13. Saeimas deputātiem, atklājot iespējamo tiesisko normu kolīziju Rīgas Svēta Pētera baznīcas jautājumā, norāda – ar tik klaju ignoranci viņš vēl nav sastapies un ka, visticamāk, šiem deputātiem ir jāpieņem zināšanai tas, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās tiem var nebūt katoļu atbalsta.

Kā zināms, Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā noraidīja vairākus priekšlikumus, tostarp opozīcijā esošā deputāta Igora Pimenova ierosinājumu likumprojektu nodot atpakaļ izskatīšanai atbildīgajā komisijā, lai iegūtu dokumentus, kas liecinātu, ka iespējamajam īpašniekam būs finansiāli pa spēkam uzturēt un attīstīt baznīcu. Tāpat deputāti klaji ignorēja vēstuli, kuru parakstījuši Liepājas bīskaps un Latvijas Bīskapu konferences prezidents Viktors Stulpins, Jelgavas bīskaps un Latvijas Bīskapu konferences vice-prezidents Edvards Pavlovskis, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rēzeknes-Aglonas bīskaps Jānis Bulis un Rīgas palīgbīskaps Andris Kravalis.

Vēstule, kurā Bīskapu konference pauda viedokli, ka jebkuram risinājumam Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumā jānodrošina un jāveicina baznīcas primārā mērķa īstenošanu – būt par reliģiskā kulta vietu ar šo dievnamu saistītajām kristīgajām konfesijām, dīvainā kārtā īpašu uzmanību neizpelnījās, kas mudina domāt, ka viss jau izlemts.

Šajā kontekstā gan ignorēts fakts (ja Saeimas deputāti reiz piesauc, ka baznīcai jāpieder baznīcai), ka Rīgas Svētā Pētera baznīca sākotnēji tika izveidota un uzcelta kā Romas katoļu baznīca 1209. gadā un tāda tā palika līdz brīdim, kad tikai 1524. gadā kļuva par Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnamu.

Šķiet, ka galveno lomu Saeimas deputātu balsojumā spēlēja nevis reāli fakti, bet tas, ka bijušais Vācijas parlaments apsolījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, ja vācu draudze pārņems baznīcas īpašumtiesības. Vienlaikus gan jāuzsver, ka nekādu dokumentu, kas apliecinātu, ka plānotā nauda tik tiešām būs, nav. Arī jaunā Vācijas valdība to nav garantējusi.

A. Jodis, kurš vēl nesen izsūtīja atklātu vēstuli 13. Saeimas deputātiem, aicinot Saeimas deputātus piesaistīt ekspertus vērtējumam par Rīgas Svētā Pētera baznīcas statusu, norāda: “Saeimas deputāti, protams, ir tiesīgi lemt, kā viņi uzskata par vajadzīgu, taču nav saprotama baznīcas atdošana biedrībai, kurai nav nekāda vēsturiska sakara ar Pēterbaznīcu. LELB Vācu Svētā Pētera draudze, ko mēģina prezentēt kā Pēterbaznīcas īpašumtiesību pārņēmējus, nodibināta vien 2001. gadā un ar pavisam citu nosaukumu, proti, “Vācu draudze Rīga 2”. Tādas biedrības ar mazskaitlīgu biedru skaitu, kuru vidū, starp citu, ir lielākoties Vācijas pavalstnieki, var uztaisīt kaut vai trīs, taču tas nekādā veidā neveidos vēsturisko pēctecību, ar kuru tiek pamatots, ka Pēterbaznīca būtu jāpiešķir tieši šīs draudzes un LELB veidotajam nodibinājumam.”

Kā zināms, par Pēterbaznīcas īpašumtiesību nodošanu evaņģēliski luteriskās baznīcas nodibinājumam nobalsojuši tādi Saeimas deputāti kā Valērijs Agešins, Arvils Ašeradens, Uldis Augulis, Iveta Benhena-Bēkena, Raimonds Bergmanis, Mārtiņš Bondars, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Kaspars Ģirģens, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Janīna Jalinska, Ritvars Jansons, Andrejs Judins, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Rihards Kozlovskis, Ieva Krapāne, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Regīna Ločmele, Inese Lībiņa-Egnere, Ināra Mūrniece, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Ramona Petraviča, Juris Pūce, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Inguna Rībena, Andris Skride, Kārlis Šadurskis, Edvīns Šnore, Ilga Šuplinska, Edgars Tavars, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis un Jānis Vucāns.

A. Jodis uzsver, ka secinājumi par šo balsojumu un šiem deputātiem ir jāizdara pašiem katoļiem, taču viņš pieļāva, ka Saeimas vēlēšanās katoļi pret tiem var parādīt savu attieksmi: “Šobrīd tas ir vienīgais veids, kā mēs varam šiem deputātiem paust savu nostāju. Ja Pēterbaznīcas jautājumā tiem nav likušās svarīgas katoļu intereses, tad diez vai katoļiem Saeimas vēlēšanās būs svarīgas šo deputātu intereses tikt atkārtoti ievēlētiem.”

Foto: F64