• Tweet

Taujāti par to, vai skolas ir piemērotas sešgadniekiem, 91,5% pedagogu norādīja, ka skolas nav gatavas uzņemt sešgadniekus, turklāt 69,8% norādīja, ka to pielāgošana mazo skolnieku vajadzībām būtu ļoti dārgs un laikietilpīgs process, liecina Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības un Neatkarīgās izglītības biedrības rīkotā pedagogu aptauja.

Pedagogiem ir argumentēts viedoklis jautājumā par sešgadniekiem skolā, un viņi vēlas tikt uzklausīti – par to liecina arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības nesen publicētais aicinājums Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Šobrīd plašsaziņas līdzekļos plaši tiek diskutēts par IZM plānoto reformu, kas ietver arī ideju par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Viedokļi šajā jautājumā dalās – ja ministrijas pārstāvji min ieguvumus no agrākas mācību uzsākšanas, tad virkne nozares ekspertu, psihologu, neirologu u.c. ārstu uzsver, kādu kaitējumu tas var nodarīt bērniem. Tā kā reformas īstenotāji ikdienā būs tieši pedagogi, aptaujā viņiem tika jautāts viedoklis par to, vai sešgadnieki ir gatavi skolai, kā arī taujāts par skolu telpu piemērotību mazo skolēnu uzņemšanai.

Vairāk nekā puse aptaujāti pedagogu – 51% pilnībā piekrita uzskatam, ka piemērotākais laiks, kad bērnam jāsāk mācības, vairāk ir atkarīgs nevis no viņa bioloģiskā vecuma, bet gan no psiholoģiskās sagatavotības. 42,5% pedagogu norādīja, ka viņi “drīzāk piekrīt” šim apgalvojumam, un tikai 6,5% pedagogu norādīja, ka viņi tam nepiekrīt.

Tāpat pedagogiem tika jautāt, vai viņi kopumā atbalsts IZM ideju par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. 80%% pedagogu norādīja, ka sešu gadu vecumā bērni vēl nav gatavi skolai, minot, ka jāsaglabā esošā kārtība, kad bērni uz skolu dodas septiņu gadu vecumā ar izņēmumiem, 15% pedagogu norādīja, ka atbalstītu šo ideju tikai gadījumā, ja skolu telpas tiktu pārveidotas atbilstoši mazo skolēnu vajadzībām, un tiktu mainīts arī mācību stundu saturs un forma.

Viens no IZM argumentiem par labu izglītības reformai, bija apgalvojums, ka šobrīd bērni uz skolu dodas nesagatavoti. Šādam vispārinātam apgalvojumam gan nepiekrīt lielākā daļa pedagogu – 46% respondentu ir norādījuši, ka tas atkarīgs no katras pirmsskolas izglītības iestādes darba kvalitātes, savukārt 27,5% aptaujāto pedagogu norādīja, ka tas ir atkarīgs no katra bērna individuāli, nevis no apmācību programmas kopumā.

Aptaujas ietvaros pedagogiem tika lūgts komentēt, kāpēc viņuprāt IZM nākusi klajā ar šādu ideju par mācību gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Liela daļa pedagogu norādīja, ka IZM vadās tikai no ekonomiskā aspekta, vēloties jauniešu ātrāku nonākšanu darba tirgū. Tāpat izskanēja versija, ka reformas ir tikai veids, kā demonstrēt aktīvu ministrijas darbību, vai tas ir kārtējais eksperiments izglītības nozarē, vai arī rezultāts tam, ka nozares politiku veido teorētiķi, nevis cilvēki ar praktisko pieredzi darbā ar bērniem. Vēl daļa pedagogu norādīja, ka ideja par sešgadniekiem skolā radusies, smeļoties citu valstu pieredzi.

Lielākajai daļai pedagogu (55,5%), kas piedalījās aptaujā, darbs stāžs pārsniedz 20 gadus, 16,5% norādījuši, ka pedagoģiskā darba stāžs ir 15 līdz 20 gadi, 13,5% – 10 līdz 15 gadi.

Foto: jill111/https://pixabay.com/en/users/jill111-334088/https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.