• Tweet

Bezatbildīgs juridiskais brāķis – topošo Dzīvojamo telpu īres likumu sauc nevalstiskās organizācijas un juristi.

Šis ir viens no pēdējo gadu klajākiem piemēriem valsts vienaldzīgajai attieksmei pret saviem iedzīvotājiem, jo vispieticīgākās aplēses liecina – vienā rāvienā bez jebkāda atbalsta uz ielas var nonākt apmēram 90 tūkstoši cilvēku.

Tiek celta trauksme par Dzīvojamo telpu īres likumu, kas sagatavots Ekonomikas ministrijas gaiteņos. Lai gan tajā ir daudz juridiski nekorektu normu, tomēr dokuments jau ir uzsācis saskaņošanas ceļu.

Jāsaprot problēmas apmēri

Dokuments sagatavots vēl iepriekšējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta laikā, taču visa turpmākā atbildība par tā tapšanu gulsies uz Vjačeslava Dombrovska pleciem. «Dzīvojamo telpu īres likuma projekts ir izraisījis skaļu rezonansi,» sarunā ar Neatkarīgo piekrīt V. Dombrovskis. «Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē ir arī saņemti daudzi iebildumi. Esmu uzdevis atbildīgajām amatpersonām sniegt detalizētu skaidrojumu par to, cik cilvēkus Latvijā varētu skart šīs izmaiņas, īpašu uzsvaru liekot uz denacionalizēto māju īrniekiem. Denacionalizācijas rezultātā liels skaits iedzīvotāju palika bez tiesībām privatizēt savus dzīvokļus, valsts arī nav to viņiem kompensējusi. Turklāt vairākus pēdējos gadus Ekonomikas ministrija virzīja budžeta pieprasījumu par valsts finansējumu pārcelšanās pabalstiem, tomēr valdība tos neapstiprināja.»

Īres līgumus negrib reģistrēt

Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība Ausma vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un premjerministres, raksturojot sagatavoto likumprojektu kā klaju cilvēktiesību pārkāpumu. Tā, piemēram, piedāvāts noteikt, ka īrniekus turpmāk varēs izlikt no dzīvokļa bez tiesas lēmuma – ar policijas palīdzību bez brīdinājuma, ja būs triju mēnešu parāds. Tāpat mājoklis būs jāatstāj, ja īpašnieks veiks nama kapitālo remontu. Ekonomikas ministrija arī piedāvā noteikt: ja denacionalizētam namam mainīsies saimnieks – un skaidrs, ka šādu īpašnieku maiņu uz papīra būs ļoti viegli inscenēt –, tad visus vecos īrniekus drīkstēs patriekt, ja vien viņu līgumi nebūs reģistrēti Zemesgrāmatā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka no 1992. līdz 2002. gadam visā valstī ir tikuši denacionalizēti 78 tūkstoši dzīvokļu. Savukārt vienā dzīvoklī Latvijā vidēji dzīvo 2,5 cilvēki. Tas nozīmē, ka desmit gadu laikā namsaimnieku pārziņā nonāca apmēram 195 tūkstoši vēsturisko īrnieku, kuri ir dzīvojuši dzīvokļos (neskaitot denacionalizēto privātmāju īrniekus). Tikmēr Tiesu administrācijas (TA) dati liecina, ka kopš 1995. gada Valsts zemesgrāmatā (VZG) ir lūgts nostiprināt niecīgu skaitu – 912 – īres līgumu. Tiesu administrācijas sarunā ar Neatkarīgo arī neslēpa – ir jānotiek brīnumam, lai namsaimnieks brīvprātīgi piekristu reģistrēt īres līgumu Zemesgrāmatā, tādēļ desmit gadu laikā šādi gadījumi ir bijuši ārkārtīgi reti. Savukārt patstāvīgi, bez saimnieka atļaujas īrnieks ar spēkā esošu «papīra formāta līgumu» nevar doties uz Zemesgrāmatu. Likums to neparedz.

Pabalstus ir saņēmis retais

Pašlaik problēmas apmērus tiek mēģināts samazināt līdz rindai, kas gaida Rīgā uz pārcelšanās pabalstiem. Pēc Rīgas domes (RD) datiem, šo palīdzību grib saņemt tikai 791 ģimene, kas izskatās salīdzinoši neliels skaits. Taču RD neslēpj, ka šajā rindā ir reģistrēts niecīgs denacionalizēto namu īrnieku skaits. Pirmkārt, daudziem šāds atbalsts nepienākas, jo uz to var pretendēt tikai iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 370 eiro mēnesī. Otrkārt, valsts ignorances dēļ pārcelšanās pabalstu neizmaksā jau kopš 2009. gada, un daudzi vairs netic, ka šī nauda jebkad parādīsies. Jāpiebilst, ka periodā, kad valsts līdzfinansēja pārcelšanās pabalstus, tos kopumā saņēma 2214 rīdzinieku ģimenes. Tas nozīmē, ka ar šo pabalstu savas problēmas paguva atrisināt mazāk kā 8% no denacionalizētos īpašumos dzīvojošajiem rīdziniekiem.

Tiesiskais nihilisms

Ir maz ticams, ka savas problēmas šo gadu laikā ir spējusi atrisināt kaut puse no denacionalizēto namu īrniekiem. Taču, pat pieņemot pašu optimistiskāko scenāriju, jāsecina, ka vismaz 90 tūkstoši vēsturisko īrnieku un viņu ģimenes locekļi joprojām dzīvo saimnieku īpašumos. Ko valsts viņiem piedāvā? No vienas puses, valsts joprojām atsakās atrast naudu, lai līdzfinansētu apsolītos pabalstus. No otras puses, valsts ir gatava pateikt, ka, neraugoties uz tiesiskās paļāvības principu, jaunais namsaimnieks drīkstēs ignorēt iepriekš noslēgtos īres līgumus, lai gan nevienā citā gadījumā – pārpērkot auto, iegūstot mantojumu u. c. – nav iedomājama situācija, ka jauno īpašnieku atbrīvo no iepriekšējām saistībām.

Saeimas deputāti steidz mierināt, ka vēlēšanu gadā neviens politiķis neriskēs akceptēt tik smagus jaunievedumus.

Avots: nra.lv