77% pedagogu uzskata, ka izglītības satura reforma jāpieņem esošajai Saeimai
Iesāktais darbs izglītības reformu virzienā ir jāturpina – tā liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā pedagogu aptauja, kurā pārliecinošs vairākums (77%) pedagogu ir uzsvēruši, ka par izglītības satura reformas virzīšanu tālāk jālemj šim Saeimas sasaukumam. To, ka lemšana par reformu jānodod nākamajam Saeimas sasaukumam atbalstījuši vien 19% skolotāju.
Lai gan pagājušajā nedēļā Saeimas deputātu domstarpības radīja bažas par to, vai izglītības satura reforma netiks atcelta pilnībā, koalīcijas partijas tomēr vienojušās izglītības satura reformu virzīt uz priekšu. Koalīcijas lēmumu atbalsta arī lielākā daļa aptaujas respondentu.
“Esmu pārliecināta, ka pedagogi Latvijā ir gatavi strādāt mūsdienīgi. Jau divus gadus esam dzīvojuši un strādājuši ar domām par jauno izglītības saturu, tāpēc nepiekrītam idejai par satura ieviešanas pārcelšanu vai atcelšanu. Tas nav pieļaujams! Esam gandarīti, ka ir apturēts jautājums par sešgadniekiem 1. klasē, tāpat diskutējami ir arī vēl vairāki punkti Izglītības likuma grozījumos, kas, mūsuprāt, nav atbilstoši jaunajai satura idejai, taču atsevišķu nepilnību dēļ nedrīkst aizkavēt visu satura reformu. Mēs atbalstām izglītības satura reformu un mūsdienīgu izglītību mūsu bērniem, tāpēc aicinām Saeimu pieņemt grozījumus vēl šajā sasaukumā,” uzsver Neatkarīgās izglītības biedrības priekšsēdētāja Zane Ozola.
Aptaujas ietvaros pedagogi ir aktīvi dalījušies savās pārdomāt, paužot tādas tēzes, kā, piemēram, “Skolā ir jāienāk pārmaiņām!”, “Pārmaiņas jau sen nepieciešamas! Mainās laiks, vide un bērni. Ir jāadaptējas tam visam, ir jāmainās un jāmaina- pieeja, attieksmes, vide”, “Satura reforma ir fundamentāli nepieciešama Latvijas skolā, jo situācija ir atbilstoši nobriedusi un reforma ir labi sagatavota” u.tml.
Pedagogi savos viedokļos bijuši arī nesaudzīgi, norādot, ka pārmaiņas izglītībā notiek 20 gadus par vēlu un nedrīkst vilcināties. Vēl tika atgādināts, ka reformas izstrādē ir ieguldīts liels darbs, turklāt daudzas skolas ir jau sākušas pārejas procesu. Pedagogi arī pauduši bažas, ka gadījumā, ja reforma tiks atlikta uz vēl gadu, ieguldītais darbs būs vējā un nekas neturpināsies.
Aptaujā, kas tika veikta ar mērķi vērst politikas veidotāju uzmanību uz izglītības nozares profesionāļu un pedagogu nostāju, kopumā piedalījās vairāk nekā 180 respondenti.
Vēl par tēmu:
Izstrādās noteikumus skolu tīkla sakārtošanai un finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai
Lai sakārtotu skolu tīklu un mainītu finansēšanas modeli, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, konceptuāli atbalstītāja izmaiņas Izglītības likumā. Tās noteic Ministru kabinetam sadarbībā...
Lasīt tālākMelbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālāk