68% iedzīvotāju jau šobrīd gatavojas nākamajai apkures sezonai

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (68%) atklāj, ka jau vasaras mēnešos gatavojas nākamajai apkures sezonai. Tajā pašā laikā teju piektā daļa jeb 19% prognozē, ka ziemā nespēs apmaksāt komunālos rēķinus, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
Aptaujas dati rāda, ka trešdaļa jeb 31% respondentu kā risinājumu dzīves dārdzībai izvēlas veidot iekrājumus komunālo rēķinu apmaksai. 24% respondentu iegādājas vai sagatavo malku, granulas, briketes vai cita veida kurināmo materiālu. Savukārt 13% uzlabo sava mājokļa energoefektivitāti, piemēram, nomainot logus vai siltinot sienas. Turpretim trešdaļa jeb 33% norāda, ka pirms apkures sezonas neveic nekādus gatavošanās pasākumus.
“Aptaujas rezultāti iezīmē pozitīvu tendenci sabiedrības domāšanā – iedzīvotāji savlaicīgi gatavojas gaidāmajām papildu izmaksām rudenī un ziemā. Iespējams, skarbā pieredze iepriekšējā apkures sezonā likusi izdarīt secinājumus un pamudinājusi pievērst uzmanību lietām, kas gadiem ilgi bija atstātas novārtā, piemēram, mājokļa energoefektivitātes celšanai. Jāatzīmē, ka vasaras sezona ir pateicīgs laiks iekrājumu veidošanai, jo brīvi pieejamo līdzekļu apjoms varētu būt lielāks,” norāda Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Vienlaikus lielākā daļa jeb 74% respondentu uzskata, ka spēs tikt galā ar komunālo rēķinu apmaksu. Atkarībā no ģeogrāfiskā izvietojuma pārliecinātākie par savu spēju segt komunālo rēķinu izmaksas ir rīdzinieki – 80%. Savukārt no tiem, kuri norādījuši, ka nespēs tikt galā ar komunālo rēķinu slogu, visvairāk ir Latgalē dzīvojošo – 26%.
Ekspress aptauju par Latvijas iedzīvotāju gatavību nākamajai apkures sezonai Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023.gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot 500 interneta lietotājus vecumā no 18 līdz 64 gadu vecumam.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk