• Tweet

Jau pagājušā gada decembrī apmēram 225 000 mājsaimniecību ar Latvenergo norēķinājās pēc augstākā tarifa – pamata tarifa. Šobrīd tādas jau ir 306 000 mājsaimniecības.

Rīdzinieks Kārlis, kurš kopā ar ģimeni – dzīvesbiedri un trim dēliem – mitinās Iļģuciemā Rīgā, janvārī saņēma paziņojumu, ka starta tarifa kWh ir iztērētas un ka turpmāk maksa par elektrību jāaprēķina pēc pamata tarifa. Par to, ka gadu neizdosies iztikt ar 1200 kilovatstundām elektrības, viņš jau bija rēķinājies, jo mājās ir gan ledusskapis, gan televizors, gan dators, gan arī lielākais elektrības rijējs – elektriskā cepeškrāsns. Savukārt Rītabuļļos privātmājā dzīvojošā Strautiņu ģimene Neatkarīgajai atzina, ka 1200 kWh pietikušas vien trim mēnešiem un jau kopš augusta viņi Latvenergo maksājot pamata tarifu. Kā daudzās privātmājās arī Strautiņu ģimenes mājā ar elektrību darbina ūdens sūkni, attīrīšanas iekārtas, vasarā silda ūdeni, arī maltīšu gatavošana notiek uz elektriskās plīts, jo citas alternatīvas nav. «Mums nav nekā tāda, ko varētu uzskatīt par luksusu un par ko mūs būtu jāsoda ar paaugstinātu tarifu par elektrību,» sašutusi sacīja mājas saimniece Ilze.

Saskaņā ar Latvenergo aplēsēm šobrīd pamata tarifu – 10,74 santīmus par kWh – maksā apmēram 306 000 Latvenergo klientu, kas ir aptuveni 34% no Latvenergo mājsaimniecības aktīvo klientu skaita. To, par cik nākamajā mēnesī varētu pieaugt to klientu skaits, kuri būs iztērējuši starta tarifa 1200 kilovatstundu, Latvenergo neprognozē.

«To, cik liels skaits mājsaimniecību varētu sākt norēķināties pēc pamata tarifa, faktiski nav reāli aprēķināt, un a/s Latvenergo neveic šādas prognozes īpaši ziemas mēnešos, kad to ietekmē vairāki neprognozējami faktori, piemēram, klimats, kā arī tas, ka aprēķins tika veikts mēneša vidū, kad visi klienti vēl nav veikuši norēķinus,» Neatkarīgajai uzsvēra Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Savukārt, analizējot informāciju no aprīļa līdz novembrim, Latvenergo secinājis, ka aptuveni viena piektā daļa no klientiem vidēji mēnesī nav patērējusi vairāk par 50 kilovatstundām. Tas liecina vai nu par to, ka šajos mājokļos pastāvīgi neviens nemitinās, vai arī par to, ka mājsaimniecība dzīvo tik ļoti trūcīgi, ka vienīgais elektroenerģijas patērētājs ir pāris spuldzītes.

«Vērtējot elektroenerģijas patēriņu ģeogrāfiskā griezumā, galvenais secinājums ir, ka nav būtiskas nozīmes reģionālajam dalījumam vai iedzīvotāju skaitam pilsētās, bet gan atsevišķu novadu un pilsētu iedzīvotāju pirktspējas līmenim. Vidējais elektroenerģijas patēriņa rādītājs, salīdzinot pa novadiem, norāda uz nepārprotamu sakarību starp iedzīvotāju materiālo stāvokli un patēriņu, kas apliecina to, ka tikai neliela daļa sabiedrības veido augsta elektroenerģijas patēriņa klientu segmentu. Gan šis rādītājs, gan uzskaites dati par starta tarifa lietotāju daudzumu liecina, ka tarifa veidošanas principi sakrīt ar sociālekonomiskajiem aspektiem,» teica I. Bidere.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka pagājušā gada 1. aprīlī stājās spēkā jaunie Latvenergo tarifi, kas paredz elektrības cenas diferenciāciju atkarībā no patēriņa. Par pirmajām 1200 kilovatstundām klientiem ir jāmaksā 8,25 santīmi par kWh (starta tarifs), bet pēc tam par katru kWh – jau 10,74 santīmi (pamata tarifs). Lai iekļautos starta tarifā, elektrības patēriņš mēnesī nedrīkst pārsniegt vidēji 100 kWh. Pēc Latvenergo aplēsēm, novados vidējais elektrības patēriņš vienā mājsaimniecībā mēnesī ir 143 kWh.

Visās deviņās Latvijas lielākajās pilsētās vidējais elektroenerģijas patēriņš mēnesī vienam klientam pārsniedza 100 kWh. Jūrmalā mājsaimniecības tērēja vidēji pat 200 kWh mēnesī, liecina Latvenergo rīcībā esošā informācija.

«Savukārt vidējais elektroenerģijas patēriņš dažādos Latvijas novados norāda, ka izteikti lielāks elektroenerģijas patēriņš ir atsevišķos Pierīgas novados ar daudz privātmājām. Pārsvarā vidējais patēriņš novados svārstās 120–160 kWh mēneša robežās,» skaidroja I. Bidere.

Vislielākais vidējais elektrības patēriņš mēnesī novadu vidū bijis Garkalnes, Babītes un Mārupes novadā – attiecīgi 343 kWh, 329 kWh un 310 kWh. Savukārt Zilupes un Viļakas novadā – attiecīgi 96 un 97 kWh mēnesī.

Lielākā daļa sabiedrības ir neapmierināti ar jaunajiem tarifiem. Pagājušajā gadā Administratīvā apgabaltiesa saņēma 34 pieteikumus, kuros apstrīdēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pagājušā gada 16. februāra lēmuma nr. 40 tiesiskums un lūgts to atcelt. Administratīvā apgabaltiesa šos pieteikumus apvienoja vienā lietā. To ir paredzēts izskatīt februāra beigās.

Avots: nra.lv