30% nebalsojušo vēlētāju piedalītos pašvaldību vēlēšanās, ja politiķi pildītu priekšvēlēšanu solījumus
30,3% no vēlētājiem, kuri nepiedalījās 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās, būtu vairāk motivēti piedalīties vēlēšanās, ja ievēlētie deputāti un partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, savukārt 25,3% respondentu atzina, ka viņus nekas nebūtu varējis pamudināt piedalīties šajās pašvaldību vēlēšanās, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šā gada jūlijā veiktā vēlētāju aptauja.
Aptaujā respondentiem, kuri norādīja, ka nav piedalījušies pašvaldību vēlēšanās, tika vaicāts, kas būtu viņus motivējis piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Aptaujātie varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus. Visbiežāk tika nosaukti ar deputātu darbu, ievēlēšanas kārtību un kontroli saistīti aspekti. 26,1% būtu motivētāki piedalīties vēlēšanās, ja būtu iespēja atsaukt ievēlētos deputātus, kuri strādā slikti vai zaudējuši uzticību. Tāpat 26% motivētu tas, ja kandidāti, kuri saņēmuši daudz svītrojumus, netiktu ievēlēti par deputātiem vai iecelti augstos amatos. Teju ceturtā daļa jeb 24,4% nenobalsojušo vēlētāju minēja, ka viņus piedalīties vēlēšanās mudinātu tas, ja varētu balsot par kandidātiem no dažādiem sarakstiem, bet 23,3% – ja būtu labāki deputātu kandidāti.
Tikmēr 12,3% respondentu minēja, ka viņus piedalīties pašvaldību vēlēšanās motivētu tas, ja būtu vairāk informācijas par partijām, deputātu kandidātiem, bet 10,1% – ja būtu iespēja balsot arī par vēlētāju apvienībām. Vēlēšanu iecirkņa atrašanās tuvāk mājām pamudinātu doties balsot 9,9%, bet ilgāks iecirkņu darba laiks – 8,9% nebalsojušo vēlētāju. Ja nebūtu notikusi administratīvi teritoriālā reforma un deputāti būtu jāvēl pašvaldībā, kāda tā bija pirms reformas, motivētāki piedalīties vēlēšanās būtu 8,2% aptaujas dalībnieku, kuri nepiedalījās pašvaldību vēlēšanās. Citi ar vēlēšanu norisi saistīti faktori nosaukti retāk – ja nebūtu riska inficēties ar Covid-19 (4,3%), ja būtu atsūtīts individuālais uzaicinājums piedalīties vēlēšanās (4,2%), ja būtu vairāk informācijas par vēlēšanām, piedalīšanās kārtību (4%).
Pētījumā arī tika skaidroti iemesli, kas mudināja vai kavēja vēlētājus piedalīties šā gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās. Visbiežāk minētie iemesli dalībai vēlēšanās nobalsojušo vidū bija pilsoņa pienākums (54,4%) un vēlme atbalstīt noteiktu partiju vai kandidātu (20,5%). Ar cerībām uz labāku nākotni, pārmaiņām vēlēšanās piedalījās 19,8% vēlētāju, bet 8,7% – lai ietekmētu novada (pagasta, pilsētas) nākotni. 7,3% nobalsojušo atzina, ka vienmēr piedalās vēlēšanās, savukārt 6,5% ar dalību vēlēšanās vēlējās paust savu viedokli un 3,5% – piedalījās, jo uzskata, ka katrai balsij ir nozīme. Pavisam 48% no aptaujātajiem norādīja, ka ir piedalījušies šā gada pašvaldību vēlēšanās.
Tikmēr savu lēmumu nepiedalīties 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās aptaujātie visbiežāk skaidroja ar to, ka nezināja, par ko balsot, nebija, par ko balsot (19,8%) un neredz tam jēgu (12,3%). 11,5% nenobalsojušo respondentu atbildēja, ka viņiem vairs nav ticības un neuzticas nekam, bet 9,5% pauda uzskatu, ka viņu balss neko neietekmē. 7,3% aptaujāto atzina, ka viņus vispār neinteresē politika un ir vienaldzīgi šie jautājumi, bet 5,6% vēlēšanās nepiedalījās, jo negribēja. To, ka vēlēšanās nepiedalījās vīrusa infekcijas Covid-19 dēļ, pauda tikai 1% nenobalsojušo, bet informācijas trūkumu kā nepiedalīšanās vēlēšanās iemeslu minējuši 1,6%.
Kārtējās pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika šā gada 5. jūnijā 40 vēlēšanu apgabalos, un tajās piedalījās 327 950 vēlētāji jeb 34,01 procenti balsstiesīgo.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālāk