2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme

Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja ātri pielāgot ražošanas procesus, tirgus struktūru un loģistikas risinājumus, kas ir būtiski, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus un globālās tirdzniecības strukturālās pārmaiņas.
Paredzams, ka arī 2026.gada sākumā saglabāsies mērena eksporta izaugsme, ko veicinās pieprasījuma pakāpeniska atgūšanās galvenajos eksporta tirgos un lielākās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības – attīstība. Vienlaikus jāņem vērā lejupvērstie riski, īpaši tie, kas saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību un tās iespējamo ietekmi uz globālajām tirdzniecības plūsmām.
Decembrī preču eksports faktiskajās cenās pieauga par 2,7%, salīdzinot ar 2024.gada decembri, bet imports pieauga mērenāk – par 0,3%. Tādējādi nedaudz samazinājās arī tirdzniecības deficīts. Kopumā 2025.gadā eksportā bija vērojama stabila izaugsme – par 3,7%.
Būtiski – par 9% 2025.gada decembrī gada griezumā pieauga eksports uz galveno eksporta tirgu – ES valstīm. To veicināja straujš eksporta pieaugums uz Spāniju (graudaugi), Poliju (mehānismi, elektroierīces), Lietuvu (transportlīdzekļi, elektroierīces), Somiju un Igauniju (uz abām – minerālie produkti).
Šajā laika posmā strauji auga eksports arī uz NVS valstīm – par 20,9%. Eksporta pieaugumu uz NVS valstīm lielā mērā noteica alkoholisko dzērienu eksporta palielinājums uz Krieviju un Baltkrieviju. Būtiski pieauga arī apģērba un apavu eksports uz Krieviju, kā arī optisko ierīču eksports uz Baltkrieviju. Tomēr, neskatoties uz atsevišķu mēnešu pieaugumiem, tirdzniecībā ar NVS valstīm ir vērojama lejupvērsta tendence, kas turpināsies arī 2026.gadā. Kopumā 2025.gadā eksports uz NVS valstīm bija par 6,6% mazāks nekā pirms gada.
Eksporta apjomi samazinājās uz valstīm ārpus ES un NVS. Tas lielākoties ir saistīts ar ievērojamu koksnes un tās izstrādājumu eksporta samazinājumu uz ASV un būtisku graudaugu eksporta apjomu kritumu uz vairākām Āfrikas valstīm. Salīdzinoši sliktās graudaugu ražas dēļ graudaugu eksporta apjomi arī nākamā gada pirmajā pusē būs zemāki nekā pirms gada.
Kopumā 2025.gada eksporta izaugsmi būtiski ietekmēja minerālo produktu, piena un tā produktu, transportlīdzekļu, kā arī elektroierīču un iekārtu eksporta vērtības palielinājums.
Decembrī gada griezumā – par 0,3% – turpināja augt arī importa vērtība. Šo pieaugumu pozitīvi ietekmēja elektroierīču un iekārtu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, farmācijas produktu, kā arī sauszemes transportlīdzekļu importa izaugsme. Savukārt būtiski samazinājās minerālo produktu importa vērtība.
Kopumā 2025.gadā imports no ES valstīm pieauga par 7,4%, bet no valstīm ārpus ES un NVS – par 16,8%, savukārt gandrīz uz pusi samazinājās imports no NVS valstīm.
Vēl par tēmu:
Plānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālāk