2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums

Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus līdz ar darbaspēka pieprasījuma pieaugumu palielinās arī darbaspēka nepietiekamības riski.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, 2025. gada 2. ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 0,8% jeb 6,9 tūkstošiem, salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, savukārt, salīdzinot ar gada 1. ceturksni – par 21,3 tūkstošiem jeb 2,5%.
Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis 2. ceturksnī pieauga līdz 64,9%, kas ir par 1,7 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2024. gada 2. ceturksni nodarbinātības līmenis ir pieaudzis par 0,6 procentpunktiem.
Kopumā nodarbinātības pieaugumu 2. ceturksnī ietekmēja gan sezonālie faktori – vasaras sezonas uzsākšanās un sezonālo darbu pieaugums, kā arī būtisku pienesumu ir devis ekonomisko aktivitāšu pieaugums atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā.
Bezdarba līmenis 2025. gada 2. ceturksnī samazinājās līdz 6,7%, kas ir par 0,7 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā 2025. gada 1. ceturksni (7,4%), un par 0.2 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā 2024. gada 2. ceturksnī (6,9%). Kopumā bezdarbnieku skaits sasniedza 63,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.
Jāatzīmē, ka darba tirgus joprojām saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – ierobežotu darbaspēka piedāvājumu, demogrāfisku spiedienu un prasmju neatbilstību, kas zema bezdarba apstākļos kopumā var saasināt darbaspēka nepietiekamības riskus atsevišķās nozarēs.
Vienlaikus 2025. gada 2. ceturksnī turpināja palielināties iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis. 2025. gada 2. ceturksnī tas pieauga līdz 69,6%, kas bija par 0,5 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2024. gada 2. ceturksnī (69,1%), un par 1,3 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2025. gada 1. ceturksnī (68,3%). Jāatzīmē, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2020. gada. 2025. gada 2. ceturksnī ekonomisko aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 953,0 tūkstošus, kas ir par 4,8 tūkstoti vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā (948,2 tūkstoši).
Neskatoties uz joprojām augsto ekonomisko nenoteiktību, kopumā situācija darba tirgū pakāpeniski stabilizējās. Vienlaikus, gan bezdarba samazinājums, gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kopumā norāda uz darbaspēka iztrūkumu risku pieaugumu darba tirgū, ņemot vērā ierobežojošos piedāvājuma puses faktorus. Sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū arī gada otrajā pusē turpināsies uzlaboties. Kopumā nodarbināto skaits 2025. gadā varētu palielināties par vidēji 0,4% jeb aptuveni 4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2024. gadu, bet bezdarba līmenis nokristies līdz 6,5%.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālāk