• Tweet

Pēc valdības koalīcijas diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024. – 2026. gadam. 2024. gada valsts budžetā piedāvāts papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783 miljonu eiro apmērā. No kopējā finansējuma, ko plānots papildus piešķirt nākamā gada valsts budžetā, 114,4 miljoni eiro paredzēti prioritātēm un pasākumiem ārpus fiskālās telpas – vienreizējām investīcijām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, globālās drošības veicināšanai, kiberdrošības stiprināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.

Valdība arī vienojusies par trim galvenajām valsts prioritātēm – drošību, izglītību un veselību, novirzot tām finansējumu kopā 443,6 miljonu eiro apmērā. Sagatavoto 2024. gada valsts budžeta piedāvājumu finanšu ministrs iesniedzis izskatīšanai valdībā.

Papildu pasākumu īstenošanai 2024. gadā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 148,4 miljonu eiro apmērā. Kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantots arī nenodokļu ieņēmumu palielinājums, plānotās nodokļu izmaiņas, tai skaitā palielinot atlīdzību publiskajā sektorā (izglītības, veselības, iekšlietu resorā) strādājošajiem, speciālā budžeta izdevumu korekcija un izdevumu pārcelšana uz nākamo plānošanas periodu. Tāpat resursus nodrošina precizētais Rīgas satiksmes investīciju plāns un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī izdevumu pārskatīšanas resursi, kopā nodrošinot nepieciešamo finansējumu 520,6 miljonu eiro apmērā.

Gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku finansējumu atvēlēja valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Šajā būtiskajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei. Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027. gadā plānots sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Izglītības jomā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024. gada 1. janvāra. Tāpat finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Papildus paredzēts finansējums arī augstākajai izglītībai un zinātnei, STEM jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.

Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti 275 miljoni eiro.

Neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti 18 miljoni eiro. Normatīvo aktu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt virs 17 miljoniem eiro.

Lai 2024. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti teju 176 miljoni eiro. Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei – inovāciju un eksporta atbalstam – paredzēti 6 miljoni eiro. Savukārt zemkopības nozarē būtiskākais finansējums plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.

Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt nozīmīgu finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai, savukārt dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai – gandrīz 18 miljoni eiro.

Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi 32,6 miljonu eiro apmērā. Tostarp līdzekļi paredzēti piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšanai, atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.

50 miljoni eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumam – elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai. Savukārt Kultūras ministrija plāno celt kultūras nozares cilvēkresursu kapacitāti.

Tāpat ir paredzēts nodrošināt vienreizēju mērķētu atbalstu kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai, tam atvēlot 12 miljonus eiro.

Foto: Valsts kanceleja