2022. gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pieaugt
Sākot ar š.g. 1.martu tika atcelta lielākā daļa ierobežojumu tirdzniecībā. Visiem bija brīvi pieejamas visas tirdzniecības vietas un tirdzniecības vietās telpās vienam apmeklētājam noteikta 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības. Tas pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu.
Martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 13,5% augstāks nekā 2021.gada martā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Līdzīgi kā janvārī un februārī, martā pieaugumu noteica ne tikai tirdzniecības ierobežojumu mazināšana, bet arī zemā bāze 2021.gada pirmajos mēnešos, kad spēkā bija stingri tirdzniecības ierobežojumi un atvērti bija galvenokārt pārtikas veikali.
Martā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga līdzīgā tempā kā februārī (pieaugums par 23,6%), nodrošinot lielāko daļu devumu kopējā mazumtirdzniecībā. Tirdzniecības apgrozījums ievērojami pieauga gandrīz visās preču kategorijās. Sarukums bija tikai ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā (kritums par 10,4%). Nedaudz saruka arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība (kritums par 2,5%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos (kritums par 1,7%). Visstraujāko pieaugumu turpināja apģērbu un apavu tirdzniecība (par 143%), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecība (par 81%), sporta preču un spēļu tirdzniecība (par 77%) un kultūras preču tirdzniecība (par 63%).
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, sadalījumā pa tirdzniecības vietām, visstraujākais pieaugums bija vērojams lietoto preču mazumtirdzniecībā (par 477%), kas līdzīgi kā janvārī un februārī, skaidrojams ar zemo bāzi iepriekšējā gada sākumā. Par 9% pieauga arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Gandrīz uz pusi saruka pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Saruka arī mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (par 22%). Arī iepirkšanās pa pastu vai Internetā turpināja sarukt jau otro mēnesi pēc kārtas. Līdz ar tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu un pandēmijas mazināšanos, iedzīvotāji aktīvāk izmanto iepirkšanās iespējas klātienē.
Neraugoties uz to, ka līdz ar karadarbības sākumu Ukrainā, Latvijā strauji auga pieprasījums pēc atsevišķām pārtikas precēm, pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums martā pieauga vien par 1,8%, salīdzinot ar 2021.gada martu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās martā ievērojami pieauga un bija par 14,5% augstāks salīdzinājumā ar 2021.gada martu.
Kopumā š.g. janvārī-martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 13% augstāks nekā 2021.gada janvārī-martā.
Sākot ar 1.aprīli ir atcelti visi tirdzniecības ierobežojumi un visiem ir pieejamas visas tirdzniecības vietas bez platības ierobežojumiem vai citām drošības prasībām. Pakalpojumu sniedzēji paši var lemt par papildu drošības prasībām.
Turpmāko situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs pieaugošais cenu līmenis, kas ierobežos iedzīvotāju pirktspēju un attiecīgi arī patēriņu. Veicot visus nepieciešamos ikmēneša maksājumus, mazāk līdzekļu paliks nepārtikas preču iegādei. Patērētāju konfidences rādītājs martā ir sarucis. Uzņēmēji savos vērtējumos ir drīzāk piesardzīgi un saimnieciskās darbības attīstības prognozes vērtē kā negatīvas. To lielā mērā ietekme karš Ukrainā un neskaidrās nākotnes attīstības perspektīvas. Pozitīvi tiek vērtēta gaidāmā nodarbinātība turpmākajos mēnešos.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk