2022. gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pieaugt

Sākot ar š.g. 1.martu tika atcelta lielākā daļa ierobežojumu tirdzniecībā. Visiem bija brīvi pieejamas visas tirdzniecības vietas un tirdzniecības vietās telpās vienam apmeklētājam noteikta 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības. Tas pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu.
Martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 13,5% augstāks nekā 2021.gada martā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Līdzīgi kā janvārī un februārī, martā pieaugumu noteica ne tikai tirdzniecības ierobežojumu mazināšana, bet arī zemā bāze 2021.gada pirmajos mēnešos, kad spēkā bija stingri tirdzniecības ierobežojumi un atvērti bija galvenokārt pārtikas veikali.
Martā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga līdzīgā tempā kā februārī (pieaugums par 23,6%), nodrošinot lielāko daļu devumu kopējā mazumtirdzniecībā. Tirdzniecības apgrozījums ievērojami pieauga gandrīz visās preču kategorijās. Sarukums bija tikai ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā (kritums par 10,4%). Nedaudz saruka arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība (kritums par 2,5%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos (kritums par 1,7%). Visstraujāko pieaugumu turpināja apģērbu un apavu tirdzniecība (par 143%), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecība (par 81%), sporta preču un spēļu tirdzniecība (par 77%) un kultūras preču tirdzniecība (par 63%).
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, sadalījumā pa tirdzniecības vietām, visstraujākais pieaugums bija vērojams lietoto preču mazumtirdzniecībā (par 477%), kas līdzīgi kā janvārī un februārī, skaidrojams ar zemo bāzi iepriekšējā gada sākumā. Par 9% pieauga arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Gandrīz uz pusi saruka pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Saruka arī mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (par 22%). Arī iepirkšanās pa pastu vai Internetā turpināja sarukt jau otro mēnesi pēc kārtas. Līdz ar tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu un pandēmijas mazināšanos, iedzīvotāji aktīvāk izmanto iepirkšanās iespējas klātienē.
Neraugoties uz to, ka līdz ar karadarbības sākumu Ukrainā, Latvijā strauji auga pieprasījums pēc atsevišķām pārtikas precēm, pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums martā pieauga vien par 1,8%, salīdzinot ar 2021.gada martu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās martā ievērojami pieauga un bija par 14,5% augstāks salīdzinājumā ar 2021.gada martu.
Kopumā š.g. janvārī-martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 13% augstāks nekā 2021.gada janvārī-martā.
Sākot ar 1.aprīli ir atcelti visi tirdzniecības ierobežojumi un visiem ir pieejamas visas tirdzniecības vietas bez platības ierobežojumiem vai citām drošības prasībām. Pakalpojumu sniedzēji paši var lemt par papildu drošības prasībām.
Turpmāko situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs pieaugošais cenu līmenis, kas ierobežos iedzīvotāju pirktspēju un attiecīgi arī patēriņu. Veicot visus nepieciešamos ikmēneša maksājumus, mazāk līdzekļu paliks nepārtikas preču iegādei. Patērētāju konfidences rādītājs martā ir sarucis. Uzņēmēji savos vērtējumos ir drīzāk piesardzīgi un saimnieciskās darbības attīstības prognozes vērtē kā negatīvas. To lielā mērā ietekme karš Ukrainā un neskaidrās nākotnes attīstības perspektīvas. Pozitīvi tiek vērtēta gaidāmā nodarbinātība turpmākajos mēnešos.
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk