2022. gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pieaugt

Sākot ar š.g. 1.martu tika atcelta lielākā daļa ierobežojumu tirdzniecībā. Visiem bija brīvi pieejamas visas tirdzniecības vietas un tirdzniecības vietās telpās vienam apmeklētājam noteikta 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības. Tas pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu.
Martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 13,5% augstāks nekā 2021.gada martā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Līdzīgi kā janvārī un februārī, martā pieaugumu noteica ne tikai tirdzniecības ierobežojumu mazināšana, bet arī zemā bāze 2021.gada pirmajos mēnešos, kad spēkā bija stingri tirdzniecības ierobežojumi un atvērti bija galvenokārt pārtikas veikali.
Martā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga līdzīgā tempā kā februārī (pieaugums par 23,6%), nodrošinot lielāko daļu devumu kopējā mazumtirdzniecībā. Tirdzniecības apgrozījums ievērojami pieauga gandrīz visās preču kategorijās. Sarukums bija tikai ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā (kritums par 10,4%). Nedaudz saruka arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība (kritums par 2,5%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos (kritums par 1,7%). Visstraujāko pieaugumu turpināja apģērbu un apavu tirdzniecība (par 143%), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecība (par 81%), sporta preču un spēļu tirdzniecība (par 77%) un kultūras preču tirdzniecība (par 63%).
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, sadalījumā pa tirdzniecības vietām, visstraujākais pieaugums bija vērojams lietoto preču mazumtirdzniecībā (par 477%), kas līdzīgi kā janvārī un februārī, skaidrojams ar zemo bāzi iepriekšējā gada sākumā. Par 9% pieauga arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Gandrīz uz pusi saruka pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Saruka arī mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (par 22%). Arī iepirkšanās pa pastu vai Internetā turpināja sarukt jau otro mēnesi pēc kārtas. Līdz ar tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu un pandēmijas mazināšanos, iedzīvotāji aktīvāk izmanto iepirkšanās iespējas klātienē.
Neraugoties uz to, ka līdz ar karadarbības sākumu Ukrainā, Latvijā strauji auga pieprasījums pēc atsevišķām pārtikas precēm, pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums martā pieauga vien par 1,8%, salīdzinot ar 2021.gada martu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās martā ievērojami pieauga un bija par 14,5% augstāks salīdzinājumā ar 2021.gada martu.
Kopumā š.g. janvārī-martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 13% augstāks nekā 2021.gada janvārī-martā.
Sākot ar 1.aprīli ir atcelti visi tirdzniecības ierobežojumi un visiem ir pieejamas visas tirdzniecības vietas bez platības ierobežojumiem vai citām drošības prasībām. Pakalpojumu sniedzēji paši var lemt par papildu drošības prasībām.
Turpmāko situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs pieaugošais cenu līmenis, kas ierobežos iedzīvotāju pirktspēju un attiecīgi arī patēriņu. Veicot visus nepieciešamos ikmēneša maksājumus, mazāk līdzekļu paliks nepārtikas preču iegādei. Patērētāju konfidences rādītājs martā ir sarucis. Uzņēmēji savos vērtējumos ir drīzāk piesardzīgi un saimnieciskās darbības attīstības prognozes vērtē kā negatīvas. To lielā mērā ietekme karš Ukrainā un neskaidrās nākotnes attīstības perspektīvas. Pozitīvi tiek vērtēta gaidāmā nodarbinātība turpmākajos mēnešos.
Vēl par tēmu:
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālāk