2022. gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pieaugt
Sākot ar š.g. 1.martu tika atcelta lielākā daļa ierobežojumu tirdzniecībā. Visiem bija brīvi pieejamas visas tirdzniecības vietas un tirdzniecības vietās telpās vienam apmeklētājam noteikta 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības. Tas pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu.
Martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 13,5% augstāks nekā 2021.gada martā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Līdzīgi kā janvārī un februārī, martā pieaugumu noteica ne tikai tirdzniecības ierobežojumu mazināšana, bet arī zemā bāze 2021.gada pirmajos mēnešos, kad spēkā bija stingri tirdzniecības ierobežojumi un atvērti bija galvenokārt pārtikas veikali.
Martā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga līdzīgā tempā kā februārī (pieaugums par 23,6%), nodrošinot lielāko daļu devumu kopējā mazumtirdzniecībā. Tirdzniecības apgrozījums ievērojami pieauga gandrīz visās preču kategorijās. Sarukums bija tikai ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā (kritums par 10,4%). Nedaudz saruka arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība (kritums par 2,5%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos (kritums par 1,7%). Visstraujāko pieaugumu turpināja apģērbu un apavu tirdzniecība (par 143%), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecība (par 81%), sporta preču un spēļu tirdzniecība (par 77%) un kultūras preču tirdzniecība (par 63%).
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, sadalījumā pa tirdzniecības vietām, visstraujākais pieaugums bija vērojams lietoto preču mazumtirdzniecībā (par 477%), kas līdzīgi kā janvārī un februārī, skaidrojams ar zemo bāzi iepriekšējā gada sākumā. Par 9% pieauga arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Gandrīz uz pusi saruka pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Saruka arī mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (par 22%). Arī iepirkšanās pa pastu vai Internetā turpināja sarukt jau otro mēnesi pēc kārtas. Līdz ar tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu un pandēmijas mazināšanos, iedzīvotāji aktīvāk izmanto iepirkšanās iespējas klātienē.
Neraugoties uz to, ka līdz ar karadarbības sākumu Ukrainā, Latvijā strauji auga pieprasījums pēc atsevišķām pārtikas precēm, pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums martā pieauga vien par 1,8%, salīdzinot ar 2021.gada martu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās martā ievērojami pieauga un bija par 14,5% augstāks salīdzinājumā ar 2021.gada martu.
Kopumā š.g. janvārī-martā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 13% augstāks nekā 2021.gada janvārī-martā.
Sākot ar 1.aprīli ir atcelti visi tirdzniecības ierobežojumi un visiem ir pieejamas visas tirdzniecības vietas bez platības ierobežojumiem vai citām drošības prasībām. Pakalpojumu sniedzēji paši var lemt par papildu drošības prasībām.
Turpmāko situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs pieaugošais cenu līmenis, kas ierobežos iedzīvotāju pirktspēju un attiecīgi arī patēriņu. Veicot visus nepieciešamos ikmēneša maksājumus, mazāk līdzekļu paliks nepārtikas preču iegādei. Patērētāju konfidences rādītājs martā ir sarucis. Uzņēmēji savos vērtējumos ir drīzāk piesardzīgi un saimnieciskās darbības attīstības prognozes vērtē kā negatīvas. To lielā mērā ietekme karš Ukrainā un neskaidrās nākotnes attīstības perspektīvas. Pozitīvi tiek vērtēta gaidāmā nodarbinātība turpmākajos mēnešos.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk