2021. gadā preču eksportam vērojama strauja izaugsme

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 35,2%. Preču importa vērtība decembrī gada griezumā pieauga par 18,3%. Tirdzniecības deficīts decembrī sastādīja 3 procentus.
“Mūsu uzņēmēji pat visgrūtākajos ierobežojumu apstākļos ir raduši inovatīvus risinājumus eksporta audzēšanai. Mazinot ierobežojumus un atbalstot mūsu uzņēmējus, ir paredzams eksporta pieaugums arī turpmāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
2021. gada decembrī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt visās preču pamatgrupās. Gandrīz trešdaļu no eksporta vērtības pieauguma nodrošināja minerālo produktu eksporta vērtības kāpums. Ievērojami auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī mehānismu un ierīču eksports. Savukārt neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija dzērienu, graudaugu kultūru elektroierīču un iekārtu eksporta vērtības samazinājumam.
Decembrī, vēl straujāk kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksports uz ES valstīm – par 55,2%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, graudaugi), Igauniju (minerālie produkti), Poliju (dzelzs un tērauds, koksne), Zviedriju (dzelzs un tērauda izstrādājumi, mēbeles), Vāciju (ķīmiskie produkti, mehānismi), Spāniju (graudaugi) un Somiju (minerālie produkti, dzelzs un tērauda izstrādājumi).
Eksporta pieaugums par 8,5% bija vērojams arī uz NVS valstīm. Straujāk pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (mēslošanas līdzekļi un mehānismi) un Baltkrieviju (optiskās ierīces, plastmasas izstrādājumi, farmācijas produkti).
Decembrī nedaudz pieauga eksports arī uz pārējām valstīm – par 0,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Turciju (dzelzs un tērauds), ASV (mehānismi) un Norvēģiju (mēbeles, dārzeņi, graudaugi).
Preču importa vērtības pieaugumu decembrī gada griezumā veicināja gandrīz visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces un mehānismi, ierīces un elektroiekārtas, savukārt būtiski samazinājās satiksmes līdzekļu imports.
Kopumā 2021. gadā eksporta vērtība pārsniedza pagājušā gada rādītāju par 24%. Lielākā pozitīvā ietekme eksporta pieaugumā bija koksnei un tās izstrādājumu, minerālo produktu un dzelzs un tērauda preču grupām. Savukārt, preču imports 2021. gadā bija par 28,2% lielāks nekā pirms gada. To veicināja minerālo produktu, dzelzs un tērauda, lidaparātu un to daļu, koksnes un tās izstrādājumu un mehānismu un ierīču importa vērtības pieaugums.
Pieprasījums noieta tirgos ir stabils un tas vieš cerību, ka arī šogad eksports turpinās augt. Tomēr joprojām augstā nenoteiktība par Covid-19 globālo izplatību, kā arī augstās energoresursu cenas var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmes tempu.
Vēl par tēmu:
VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālāk