• Tweet

2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5 % iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi2 bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 513 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2020. gadā – 472 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2021. gadā sasniedza 1 077 eiro mēnesī (2020. gadā – 991 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Vidzemē (36,2 %) un Latgalē (34,6%), bet vismazākais – Rīgā (15,9 %) un Pierīgā (16,6 %). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,8 % iedzīvotāju un Zemgalē – 21,0 % iedzīvotāju.

Nabadzības risks samazinās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem

Visstraujāk nabadzības risks samazinājās mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 29,4 % (kopš 2020. gada kritums par 8 procentpunktiem). Tāpat nabadzības risks samazinājās arī starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem. 2021. gadā šo iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars bija 40,5 % (kopš 2020. gada samazinājums par 4,1 procentpunktu). Turklāt vēl straujāk nabadzības risks samazinājās starp tiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem (virs 65 gadiem), kuri dzīvoja vieni – samazinājums par 5,2 procentpunktiem (no 73,6 % 2020. gadā līdz 68,4 % 2021. gadā).

Nabadzības risks pieauga starp 18-24 gadu vecuma iedzīvotājiem, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 19,7 % (kopš 2020. gada pieaugums par 1,6 procentpunktiem). Nabadzības risks ir pieaudzis arī starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 15,1 % (kopš 2020. gada pieaugums par 2,5 procentpunktiem). Savukārt nabadzības risks nav būtiski mainījies starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem (11,7 % 2020. gadā un 12,1 % 2021. gadā) un starp diviem pieaugušajiem un trim un vairāk bērniem (16,5 % 2020. gadā un 17,1 % 2021. gadā).

Turpina palielināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem

Nabadzības riska samazinājumu sekmēja valsts atbalsts neizsargātākajām iedzīvotāju grupām (palielināts minimālā ienākuma līmenis trūcīgām mājsaimniecībām, paaugstināta minimālā vecuma pensija u.c. atbalsta pasākumi), kā arī papildus atbalsts saistībā ar Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumiem (mājsaimniecībām ar bērniem par katru bērnu vienreizējs atbalsta maksājums 500 eiro apmērā, senioriem un personām ar invaliditāti vienreizējs atbalsta maksājums 200 eiro apmērā un 20 eiro ikmēneša maksājums senioriem, kuriem bija vismaz 60 gadi un kuri bija veikuši pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju).

Nabadzības riska mazināšanā arvien lielāka loma bija sociālajiem transfertiem, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. 2021. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 18,2 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tai skaitā, neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,7 % iedzīvotāju. 2020. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,1 procentpunktu, 2019. gadā – par 16,8 procentpunktiem un 2018. gadā – 16,4 procentpunktiem.