2020. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %
2020. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem.
1. ceturksnī bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 14,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā divas reizes pieaudzis bezdarbnieku skaits, kas darbu meklē mazāk nekā 1 mēnesi un pusotras reizes to bezdarbnieku skaits, kas darbu meklē 1–2 mēnešus.
2019. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,0 %) bija par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu¹ vidējais rādītājs (6,6 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, tikai 2019. gada 3. un 4. ceturksnī tas bija nedaudz zemāks nekā Lietuvā, bet 2020. gada 1. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija augstāks nekā Igaunijā (5,0 %) un Lietuvā (7,2 %).
Ilgstošie bezdarbnieki
2020. gada 1. ceturksnī par 15,1 procentpunktu samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 43,7 līdz 28,6 %. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 8,7 tūkstošiem, un 1. ceturksnī tas bija 20,6 tūkstoši.
Jauniešu bezdarbs
2020. gada 1. ceturksnī jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis bija 13,5 %, kas ir tāds pat kā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,4 tūkstošiem.
1. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,3 tūkstoši jeb 11,5 % bija jaunieši. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā samazinājies par 1,6 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 0,5 procentpunktiem.
1. ceturksnī 36,1 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,9 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2020. gada 1. ceturksnī 30,1 % jeb 419,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 6,0 tūkstošiem jeb 1,4 %, bet gada laikā – par 13,8 tūkstošiem jeb 3,2 %.
1. ceturksnī 12,5 tūkstoši jeb 3,0 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 2,7 %, bet 2019. gada 4. ceturksnī – 3,1 %.
1. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālāk