2020. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %
2020. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem.
1. ceturksnī bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 14,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā divas reizes pieaudzis bezdarbnieku skaits, kas darbu meklē mazāk nekā 1 mēnesi un pusotras reizes to bezdarbnieku skaits, kas darbu meklē 1–2 mēnešus.
2019. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,0 %) bija par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu¹ vidējais rādītājs (6,6 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, tikai 2019. gada 3. un 4. ceturksnī tas bija nedaudz zemāks nekā Lietuvā, bet 2020. gada 1. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija augstāks nekā Igaunijā (5,0 %) un Lietuvā (7,2 %).
Ilgstošie bezdarbnieki
2020. gada 1. ceturksnī par 15,1 procentpunktu samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 43,7 līdz 28,6 %. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 8,7 tūkstošiem, un 1. ceturksnī tas bija 20,6 tūkstoši.
Jauniešu bezdarbs
2020. gada 1. ceturksnī jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis bija 13,5 %, kas ir tāds pat kā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,4 tūkstošiem.
1. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,3 tūkstoši jeb 11,5 % bija jaunieši. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā samazinājies par 1,6 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 0,5 procentpunktiem.
1. ceturksnī 36,1 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,9 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2020. gada 1. ceturksnī 30,1 % jeb 419,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 6,0 tūkstošiem jeb 1,4 %, bet gada laikā – par 13,8 tūkstošiem jeb 3,2 %.
1. ceturksnī 12,5 tūkstoši jeb 3,0 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 2,7 %, bet 2019. gada 4. ceturksnī – 3,1 %.
1. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Latvijas Tirgotāju asociācija: nepārdomāta politika iznīcina mazos un nacionālos uzņēmējus, apdraud legālo tirgu un veicina ēnu ekonomiku
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) brīdina, ka pārliekā un nepārdomātā uzņēmējdarbības regulēšana un nodokļu paaugstināšana rada smagas sekas legālajiem tirgotājiem un valsts budžetam.Plānotais...
Lasīt tālākRažas apjoms un graudu gala cena šobrīd ir lielais nezināmais
Aptuveni trešdaļa ražas vēl ir uz lauka, jo laikapstākļi neļauj to novākt, turklāt, liela daļa no nokultajiem graudiem ir lopbarības kvalitātē, tāpēc jautājums par kopējo ražas apjomu...
Lasīt tālākRīgas dome lems par nakts sabiedriskā transporta pilotprojekta pagarinājumu
Pirmdien, 8. septembrī, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja lēmumu pagarināt nakts sabiedriskā transporta pilotprojektu līdz oktobra beigām. Šogad, pēc piecu...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKonstatēts jauns ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē
Informējam, ka šodien apstiprināts jauns Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām Mārupes novada Salas pagastā novietnē ar 29 mājas cūkām. Šogad tas ir jau desmitais konstatētais...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā ilgstošo lietavu dēļ
Saeima ceturtdien, 4. septembrī, atbalstīja valdības lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 4. novembrim. Ārkārtējā situācija izsludināta,...
Lasīt tālākMājas cūku novietnē Cesvaines pagastā konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums
Madonas novada Cesvaines pagastā, cūku novietnē ar 41 mājas cūku, konstatēts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) novietnē veic slimības apkarošanas...
Lasīt tālākArmands Krauze: skolēnu ēdināšanā vairāk jāizmanto pašmāju produkcija
Valdība otrdien, 2. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, lai nodrošinātu skolēnus ar veselīgu...
Lasīt tālākFinanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālāk