2018. gadā ekonomika Latvijā ir augusi par 4,8%
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5,1%. Kopumā 2018. gadā ekonomika Latvijā ir augusi par 4,8%, kas ir straujākais pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā.
Nozīmīgākais ieguldījums izaugsmē 2018. gadā bija mājsaimniecību patēriņam un investīciju kāpumam. Augot nodarbinātībai un palielinoties darba samaksai, pagājušajā gadā privātais patēriņš pieauga par 4,5%. Tas bija straujākais kāpums kopš 2013. gada.
Savukārt investīcijas 2018. gadā palielinājās par 16,4%, ko galvenokārt nodrošināja ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs (pieaugums gada laikā par 23%). To sekmēja lielais pieprasījums, kam pamatā ir Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanas intensitātes kāpums, kā arī privātās investīcijas dažādos būvniecības projektos. Investīciju jomā jāatzīmē arī salīdzinoši straujais pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās (par 11%). Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos, kas ir svarīgi faktori ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā, 2018. gadā palielinājās vien par 5 procentiem.
Turpina augt arī preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018. gadā sasniedza 17,3 miljardus EUR. Tomēr pieauguma tempi palēninās. Salīdzināmās cenās, jeb izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi, preču un pakalpojumu eksports 2018. gadā auga par 1,4%. Straujākos tempos audzis ir preču eksports (par 2%). Lielāko ieguldījumu starp preču grupām deva koksnes un tās izstrādājumu eksports. Tāpat būtiski pieauga mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī transportlīdzekļu eksports. Savukārt pakalpojumu eksports pērn pieauga par 1%, ko galvenokārt nodrošināja ienākumi no tūrisma un IKT pakalpojumu eksporta.
Nozaru griezumā 2018. gadā būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē bija būvniecības nozarei, kuras pieaugums par 21,4% nodrošināja gandrīz 1/3 daļu no visas izaugsmes. Nozīmīgs devums IKP pieaugumā pērn bija arī informācijas un komunikācijas pakalpojumiem (pieaugums par 13%), transporta un uzglabāšanas nozarei (kāpums par 5,3%), kā arī tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un citu komercpakalpojumu nozarēm.
Šogad tautsaimniecības attīstību ietekmēs nenoteiktībā ārējā vidē – tirdzniecības karu ietekme uz globālo ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī iekšējie faktori – strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei.
2019. gadā investīciju pieaugumu veicinās ES struktūrfondu ieguldījumi un privāto investoru realizētie projekti, vienlaikus straujāku investīciju pieaugumu ierobežos uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī joprojām piesardzīgā banku kreditēšanas politika. Privātā patēriņa pieaugumu turpinās ietekmēt uzlabojumi darba tirgū – stabila nodarbinātība un darba samaksas kāpums.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu sasniegt 3,5 procentus. Līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš varētu nodrošināt būtiskāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Nozaru griezumā 2019. gadā apstrādes rūpniecībā saglabāsies izaugsme, tomēr pieauguma tempi nebūs strauji, ko noteiks situācija eksporta tirgos. Līdzīgi kā investīcijām, arī būvniecības nozarē pieauguma tempi būs lēnāki nekā 2018. gadā, taču joprojām salīdzinoši strauji.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk