• Tweet

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir izdevies panākt, ka nodokļu krāpšanas shēmās arvien retāk amatos nonāk bezpajumtnieki. Viņu vietu tagad ieņem viltus uzņēmēji no Krievijas un citām kaimiņvalstīm. Taču arī mūsu fiktīvie direktori un īpašnieki bez peļņas iespējām nav palikuši, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Shēmu organizatori viņus arvien plašāk izmanto Eiropas valstīs, kur nodokļu administrācijām nav pieejami dati no Latvijas VID. Firmu direktorus var sameklēt tirgū un pie nakts patversmēm bezpajumtniekiem, vai ar tādu cilvēku starpniecību, kam ir paziņas šajā vidē.

Latvijā parādījusies jauna eksporta prece. Arvien lielāks pieprasījums Eiropā ir pēc mūsu dīkdieņiem, kas par pārsimt eiro gatavi uzņemties īpašnieku un direktoru pienākumus fiktīvos uzņēmumos.

Parādos nonākušas vai krāpšanā iesaistītas firmas pārrakstīšana uz bezpajumtnieku ir efektīvs instruments afēristu rokās. Tas jauc pēdas izmeklētājiem, ļauj noslēpt nozieguma patiesos labuma guvējus. Valsts jau gadiem cenšas ar to cīnīties, ieviešot riska adrešu un riska personu sarakstus. Tam ir panākumi. Kādreiz fiktīvā biznesa inkubators bija Rīgas patversme Maskavas ielā. Vienu brīdi te bija reģistrētas ap 700 firmu, un vairums klientu bija valdes locekļi un īpašnieki.

“Pašlaik šis process nav aktuāls, ja ir, tad ir vecās firmas, jaunas firmas gandrīz vairs netiek atvērtas. Varbūt kāda, mums nav tāda informācija. Pa kādai kādreiz, man meitenes vienkārši rakstīja atbildes, un tad viena meitene teica, jā, nu, 2018. gadā ir atvērta firma. Viena no manām kolēģēm teica, ka drīzāk ir iespējams izmantot šo cilvēku pilsonību, ja ir pilsonība, atvērt citās Eiropas Savienības valstīs kontus,” stāsta Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska.

Mūsu bezpajumtniekus no fiktīvo firmu valdēm un īpašniekiem izstumj ārvalstu pilsoņi. Arvien vairāk afērās iesaistītās firmās amatpersonas ir no Krievijas, Lietuvas un Polijas. Taču arī mūsējie bez darba nepaliek.

“Mēs ne tikai importējam, bet arī eksportējam šīs fiktīvās amatpersonas, kā mēs esam novērojuši un kā liecina mūsu operatīvā informācija, tad mūsu valstī darbojās organizētās noziedzības pārstāvji, kas tieši nodarbojās ar šo fiktīvo amatpersonu vervēšanu,” atklāj VID Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Šiem organizētās noziedzības pārstāvjiem esot labi sakari ar citu valstu organizētās noziedzības pārstāvjiem, jo tādā vai savādākā veidā arī citas valstis, ne tikai Eiropas Savienības valstis, bet arī trešās valstis, cīnoties ar šiem te PVN izkrāpējiem. “Un būtībā tagad, pēdējā tendence esot tāda, ka notiek šo te fiktīvo amatpersonu apmaiņa, tātad – mūsu jau iepriekš fiktīvās amatpersonas jau, kam ir uzkrātas jau zināma pieredze, ir ļoti labi pieprasītas dažādās Eiropas Savienības valstīs kā, piemēram, Polijā,” papildina VID pārstāvis.

2017. gadā ieņēmumu dienestā saņemti 136 ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumi. Pagājušajā gadā – jau 236. No tiem 137 gadījumos ārvalstu izmeklētāji lūdza sameklēt un nopratināt fiktīvās amatpersonas. Visvairāk lūgumu ir no Polijas – 63, no Lietuvas ir 35, no Vācijas – 25.

“Tas ir mans subjektīvais viedoklis, ka tieši vecās Eiropas Savienības kopienas valstis ir diezgan maz aizsargātas no tiem PVN izkrāpējiem, jo tomēr tur cilvēki varbūt nebija saskārušies līdz šim ar šo fenomenu, kas notika pie mums, un tagad šī prakse ir pārvietojusies, tajā skaitā, uz Eiropas Savienības vecām dalībvalstīm – uz tādām kā Nīderlande, kur ļoti aktīvi mūsu fiktīvās amatpersonas tiek transportētas, arī uz Vāciju,” uzskaita VID Nodokļu un muitas policijas priekšnieks.

Līdz šim zināmākā lieta, kur Latvijas iedzīvotāju personas dati izmantoti nodokļu krāpšanas shēmā, ir Stokholmas modernās Karolinska slimnīcas būvniecība. 14 cilvēki no Latvijas bija piekrituši kļūt par amatpersonām Stokholmā reģistrētos fiktīvos uzņēmumos, ar saviem dokumentiem atvērt zviedru bankās kontus. Viltus firmām pārskaitīja būvniecībai paredzētus piecus miljonus eiro, ko shēmas organizatori izņēma bankomātos. Nauda tērēta aplokšņu algām nelegāli nodarbinātiem celtniekiem no Austrumeiropas. “Nekā personīga” uzmeklētajiem fiktīvajiem zviedru uzņēmējiem no Latvijas viltus firmas dibinātas arī Igaunijā un Lietuvā.

Firmu īpašniece Zviedrijā, Lietuvā un Igaunijā Ellana Bolšteina norāda: “Es jūtos ļoti apkrāpta. Tāpēc, ka es nezināju, ka uz mana vārda tiks atvērta firma, un, kad es uzzināju, cik tur ir lielas summas, tad es biju šokā. Jo to es visu uzzināju, principā, no policijas.”

Ellana no “Nekā personīga” arī esot uzzinājusi, ka uz viņas vārda Igaunijā ir trīs uzņēmumi: “Exes Invest”, “Taikran Exitus” un “Ardi Group”.

Sievieti fiktīvajā biznesā iesaistīja paziņas. Citi savervētie fiktīvo firmu īpašnieki uzrunāti bezpajumtnieku patversmēs un Centrāltirgū. Te kontaktpersona bijis kāds no maisiņu tirgotājiem. “Nekā personīga” pārliecinājās, ka šī sistēma joprojām strādā. Konkrētais eksperiments redzams pievienotajā video.

Maisiņu tirgotājs pēc tam īsā telefona sarunā vienojās ar kādu pretendentu, ka satiksies pēc stundas. Tomēr norunātajā laikā sarunātais ”direktors” neierodas. Starpnieks saka, ka uzrunātais svešiem neuzticoties. Maisiņu tirgotājs sola, ka varētu atrast citus dīkdieņus, tikai tad jāpienāk vēlāk. Tiem neesot telefonu. Ja nu tomēr pietiek ar bezpajumtniekiem, tos lai uzrunājot pats.

Starptautiskie nodokļu krāpnieki vienmēr ir soli priekšā nodokļu administrācijām un uzņēmumu reģistriem, jo pat Eiropas Savienības dalībvalstis neapmainās ar informāciju par saviem riskantajiem darboņiem un uzņēmumiem. Šobrīd blēdim no Latvijas firmu nodibināt ir grūtāk, nekā ārvalsts krāpniekam. Latvijas iedzīvotājus pirms uzņēmumu reģistrēšanas pārbauda VID un citās datu bāzēs. Ārvalstnieku pārbaudīt nevar. Turklāt viņš var nodibināt uzņēmumu, Latvijā nemaz neierodoties.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere skaidro, ka tas, ko mēs redzam arī praksē un komunikācijā ar citu valstu reģistriem, ir dažādi regulējumi, ir dažādi risku saraksti, liegumi personām, un pašlaik šis pāri robežām nedarbojas. Ja šai personai vienā valstī ir liegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, tas nenozīmē, ka tas ir saistošs citai valstij.

Prasība ārvalstniekam ierasties Uzņēmumu reģistrā, kad tiek dibināta firma, apspriesta vairākkārt. 2014. gadā pret to iebilda Saeimas Juridiskais birojs, jo šāda prasība pārkāpjot ārvalstnieku cilvēktiesības.

Mūsu ierēdņi vienmēr bijuši bailīgi. Pirms 10 gadiem nebija iedomājams, ka no reģistra bez ceremonijām varētu izslēgt tūkstošiem novārtā pamestu uzņēmumu. Tas pārkāptu īpašnieku cilvēktiesības. Tagad, kad “Moneyval” piedraud ar nepatikšanām, izrādās – tas tomēr ir paveicams un janvārī vienā dienā Uzņēmumu reģistrs likvidēja gandrīz 7000 neaktīvo firmu.

Foto: F64