• Tweet

Jau šonedēļ, visticamāk, izšķirsies, kurš nākamos četrus gadus būs Latvijas Valsts prezidents. Lai arī uz augsto amatu pretendē trīs kandidāti, tai skaitā koalīcijas virzītais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un KPV LV iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV), maz ticams, ka prezidenta vēlēšanas, ņemot vēra to, ka tajās pirmo reizi būs atklātais balsojums, sagādās pārsteigumus. Tas savukārt nozīmē to, ka augstajā amatā, visticamāk, nokļūs jurists Egils Levits, kuru līdz šim aktīvi lobējušas gan dažādas politiskās partijas, gan atsevišķas, sabiedrībā zināmas personas.

Egils Levits plašākai sabiedrībai zināms kā Satversmes preambulas “tēvs” un vairākkārtējs Valsts prezidenta amata kandidāts; viņš savulaik bijis arī Latvijas Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs. Par Levitu zināms tas, ka viņš ir jurists ar politologa izglītību, kas iegūta Vācijā, kurp padomju laikos emigrēja viņa ģimene. Latviju viņš pametis 90. gadu vidū, lai veidotu starptautisko karjeru Eiropas Cilvēktiesību, Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas tiesās. Šie ir fakti, kurus par Levitu izceļ gan viņa virzītāji, gan žurnālisti – mazāk tiek runāts par to, ka Levits Latvijā uzturas vien tikai periodiski, viņš ir arī bijis saistīts ar Sorosa fondu un to, ka viņš savulaik rīkojies samērā diskutabli, pēc valstiskās mērauklas raugoties.

Līdz ar to ir radušies vairāki jautājumi par iespējamo nākamo Valsts prezidentu, uz kuriem gan sabiedrībai, gan politiķiem, kas par viņu balsos, būtu noderīgi gūt atbildes. Vai tādas sekos?

1) Egils Levits un pilsonība

Vai taisnība, ka Egilam Levitam ir dubultpilsonība, un kādu valstu pilsonis viņš ir? Ja ir šāds fakts, kāpēc publiski pieejamos avotos tas nav norādīts?

2) Egila Levita tēva sadarbība ar padomju okupācijas režīmu

Vai taisnība, ka Egila Levita tēvs 1940. gadā sadarbojās ar padomju okupācijas režīmu? Ja ir bijis šāds sadarbošanās fakts, kāpēc Egila Levita publiski pieejamās biogrāfijās viņa tēvs tiek dēvēts par pretpadomju disidentu?

Žurnālistam Domburam Levits gan skaidrojis, ka viņa tēvs strādājis par inženieri uzņēmumā “Dāvids Muške” un bijis draugos ar tā īpašnieku. Tas viņam lūdzis uzņemties pilnvarnieka pienākumus, lai pasargātos no iespējas, ka pār uzņēmumu kontroli pārņemtu kāds iebraucējs. Taču šī atbilde nonāk pretrunā ar citu faktu, ka Jonass Levits bijis arī valsts komisārs citā uzņēmumā – “Lefa” J. & Z. Sapugo & M. Šomers. Arī pa draugam?

3) Okupācijas režīma iznīcinātais rūpnieks Dāvids Muške

Vai Egils Levits ir interesējies par rūpnieka un tirgotāja Dāvida Muškes tālāko likteni pēc tam, kad tā īpašumus pārņēma pārraudzīt viņa tēvs – valsts pilnvarnieks Jonass Levits? Varbūt Levits ir meklējis Muškes radiniekus vai piederīgos? Uzziņai: Dāvidu Muški čekisti deportēja no Rīgas 1941. gada jūnijā, viņš mirst izsūtījumā 1941. gada 3. augustā.

4) Egils Levits – Sorosa fonda – Latvija valdes loceklis

Vai taisnība, ka Egils Levits ilgus gadus bijis Sorosa fonds – Latvija (tagad – fonds DOTS) valdes loceklis? Kāda ir Levita attieksme pret Sorosa t.s. “atvērtās sabiedrības” ideoloģiju? Kā zināms, Sorosa organizācijas mēģina propagandēt neoliberālismu, atbalstot gan viendzimuma laulības, gan imigrantu pieplūdumu Eiropas valstīs.

5) Egila Levita labvēlīgā attieksme pret bēgļiem

Vai taisnība, ka Egils Levits pieļauj bēgļu uzņemšanu Latvijā? 2015. gadā, vērtējot Latvijas valdības lēmumu par bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, viņš norādījis, ka tajā saturiski un pēc būtības nav pretrunu ar Satversmi.

6) Egils Levits kā Vairas Vīķes-Freibergas konsultants Latvijas—Krievijas robežlīguma ratifikācijas apstiprināšanā

Vai taisnība, ka Egils Levits konsultējis Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, pirms viņa 2007. gada 29. maijā apstiprināja jau iepriekš Latvijas parlamenta pieņemto likumu par Latvijas—Krievijas robežlīguma ratifikāciju, kas paredzēja Latvijas atteikšanos no tiesībām uz Abreni un sešiem Abrenes apriņķa pagastiem?

7) Egils Levits un Latvijas—Krievijas robežlīguma pretrunīgais vērtējums no konstitucionālo tiesību puses

Vai Egils Levits atzīst, ka Latvijas—Krievijas robežlīgums ir pretrunā ne tikai ar Neatkarības deklarācijas (pie tam – Levita kā tās līdzautora veidotās) 9. pantu un preambulu, kurā ietverts valsts nepārtrauktības princips, bet arī ar Satversmes 3. pantu, kas nosaka: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”?

8) Egils Levits un Krievijas armijas izvešana

Vai Egils Levits piekrīt apgalvojumam, ka viņa kā tieslietu ministra 1994. gada 30. aprīlī parakstītais “Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību, un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā” ir veicinājis vairāk nekā 200 000 Krievijas Federācijas militārpersonu palikšanu Latvijā?

9) Egils Levits un Neatkarības deklarācija

Bieži vien Egils Levits tiek dēvēts kā Neatkarības deklarācijas autors. Vai taisnība, ka šīs deklarācijas sastādīšanā daudz lielāku lomu ieņēma tieši Juris Bojārs, Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš un Rolands Rikards? Kā norāda prof. Juris Bojārs, – ir pilnīgas muļķības apgalvojums, ka Levita deklarācijas projekts tika pieņemts viņa redakcijā, jo Neatkarības atjaunošanas deklarācijas projekta galīgais teksta variants tapa vairāku dienu kolektīvā darba rezultātā.

10) Egils Levits un Satversmes preambula

Bieži vien Egils Levits tiek dēvēts kā Satversmes preambulas autors. Kā norāda prof. Juris Bojārs, tas esot ievērojami pārspīlēts, jo pirmais Levita atvestais variants esot bijis neskaidrs un juceklīgs, Levits aizbraucis un to atstājis, kā ir, bet tālāko, ilgo un grūto darbu ar projektu Saeimā līdz galam noveda deputāte, LU Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne. Vai tiesa, ka daudz lielāka loma Satversmes preambulas tapšanā ir tieši prof. Ilmai Čepānei?

11) Egils Levits un konjunktūrisms

Vai taisnība, ka Valsts prezidenta amata dēļ Egils Levits ir gatavs pārmest kažoku ne vienu reizi vien un šī mērķa labad gatavs sastrādāties ar visiem?

Tā, piemēram, KPV LV ir viena no tām partijām, kuras balsojums ir pagaidām neskaidrs, ņemot vērā, ka iekšējie opozicionāri prezidenta amatam virzījuši Didzi Šmitu. Interesanti, ka pirms Saeimas vēlēšanām Levits teica šādus vārdus: “Nepieciešams atmest ākstus, kas mētājas ar populistiskiem solījumiem, bet, kolīdz tu pajautā, kā viņi plāno šos solījumus īstenot, atbildes ir tikpat nejēdzīgas un haotiskas kā veids, kādā viņi šos solījumus bārsta.” Taču tagad Levits draudzīgi spiež roku Kaimiņam un cer būt koalīcijas prezidents.

12) Egils Levits un tiesību eksperta statuss

Vai Egils Levits piekrīt prof. Jura Bojāra teiktajam, ka viņš Latvijā nevar pretendēt ne uz profesora, ne asociētā profesora amatu pat “par blatu”? Viņš pats saka, ka ir “pa pusei jurists, pa pusei politologs”, raksta J.Bojārs. ““Par blatu” viņš dabūja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda doktoru. Levits nevar būt LZA eksperts tiesību zinībās, jo viņam nav fundamentālu monogrāfiju tajās”, neizpratnē ir profesors.

13) Egils Levits un miljoni

Vai taisnība medijos minētajam, ka Egilam Levitam Rietumos pieder 9 vērtspapīru portfeļi investīciju fondos – kopā gandrīz viena miljona eiro vērtībā, plus ap 100 tūkstošus lieli naudas uzkrājumi, kas kopumā ar nekustamajiem īpašumiem ir pāri par miljonu liels kapitāls? Tomēr tāda apjoma aktīvu apsaimniekošana prasa daudz laika un nodokļu maksāšanas. Kā un vai viņš, amatā ticis, jaudās to atlicināt rūpēm par savu valsti un tautu?

14) Egils Levits un visas koalīcijas atbalsts

Pirmais un samērā ultimatīvais paziņojums no Levita kā Valsts prezidenta amata kandidāta bija, ka viņš piekritīs kandidēt tikai tad, ja viņa kandidatūru atbalstīs visas koalīcijas partijas. Bet kā ar tautu? Vai tas nozīmē, ka sabiedrības domas Levitam nav svarīgas? Kāpēc nerunāt par tautas vai arī par opozīcijas atbalstu?

15) Egils Levits un tautas vēlēts prezidents

Egils Levits bieži vien izteicies skeptiski par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Vai viņš neuzticas Latvijas tautai, kuras prezidents nu vēlas kļūt?

Šie ir būtiski jautājumi, par kuriem jāapdomā ikvienam Latvijas pilsonim, jo Valsts prezidents nav tikai cilvēks, kuram labi jāprot runāt svešvalodās vai kura uzdevums ir tikties ar citu valstu diplomātiskajiem priekšstāvjiem, bet arī persona, kuras galvenais uzdevums ir reprezentēt un pārstāvēt Latvijas valsti un saliedēt ap vienu mērķi un valsts attīstības vīziju visus tās ļaudis.

Un noslēgumā jautājums tautiešiem, t.sk. arī Saeimas deputātiem – vai skatoties uz visiem šiem neatbildētajiem jautājumiem, jums rodas pārliecība, ka Egils Levits būs vienīgais, īstais un vislabākais?

Šis darbs ir licencēts ar Radošās kopienas Atsaucoties 4.0 Internacionāls licenci.

Foto: F64