• Tweet

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pieprasīs premjeram Valdim Dombrovskim (V) no Eiropas Savienības (ES) nesaņemto finansējumu Latvijas lauku attīstībai atrast nacionālajā budžetā.

ZZS uzskata, ka valdībai zemniekiem ir jānodrošina tāds nacionālais līdzfinansējums, lai laika posmā līdz 2019.gadam stiprinātu vietējo ražotāju konkurētspēju Eiropas mērogā, ļaujot saglabāt un attīstīt saimniecības, un ļautu radīt jaunas darbavietas Latvijas laukos.

Nepieciešamais līdzfinansējums tiešmaksājumiem un lauku attīstībai laika posmā līdz 2019.gadam ir 327 miljoni latu. Līdz ar to šo summu valdībai būtu jākompensē, uzskata ZZS.

Tāpat ZZS uzskata, ka valstij arī citos veidos ir jāsniedz atbalsts lauksaimniekiem – jāparedz līdzekļi valsts meliorācijas sistēmu sakārtošanai, degvielas iegādei bez akcīzes nodokļa, jāpilnveido kreditēšanas programma turpmākai lauksaimniecības zemes pirkšanai un saimniecību modernizācijai. Tāpat Latvijai ir jāpagarina termiņš, kas liegtu lauksaimniecības zemi iegādāties citu valstu pilsoņiem. Attiecīgais termiņš ir 2014.gads. ZZS arī uzskata, ka atbalsts, kuru lauksaimnieki saņem no Eiropas Savienības, nav apliekams ar ienākuma nodokļiem.

ZZS aicina valdību, ņemot vērā nepietiekamo un konkurenci ierobežojošo finansējumu lauksaimniekiem, nekavējoties noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi arī visai vietējā ražojuma lauksaimniecības produkcijai.

ZZS atgādina, ka, noslēdzoties Eiropadomes sarunām, Latvija atkal ir palikusi pēdējā vietā aiz Igaunijas, Lietuvas un Rumānijas, saņemot solījumu sasniegt 75% jeb 196 eiro par hektāru tikai 2019.gadā.

2014.gadā Latvijas zemnieki tiešajos maksājumos saņems par hektāru vien 109 eiro (42% no vidējā ES), savukārt Igaunijas zemnieki saņems 130 eiro un Lietuvas – 148 eiro par hektāru.

Atbilstoši Eiropadomes lēmumam Latvija nākamajos septiņos gados zaudēs aptuveni 700 miljonus eiro (490 miljonus latu), kas varētu būt novirzīti Latvijas lauku attīstībai, ja tiktu izpildītas Latvijas lauksaimnieku sākotnējās prasības un premjers būtu panācis Latvijai labvēlīgu rezultātu, norāda ZZS.

Kā ziņots, pēc 8.februārī ES līderu panāktās vienošanās nākamajā plānošanas periodā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varētu izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.

Avots: nra.lv