• Rīga
    Partly cloudy
    13°C
     
18/09/2019, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Peldbaseinu ēra Latvijā bez nākotnes izredzēm

Uzskatāms piemērs pašvaldību neapdomībai lielo objektu plānošanā un būvniecībā ir peldbaseinu būvniecības bums, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas 3 līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem. Pēc 10 gadiem, kad būs jānomaina iekārtas vai tajās jāveic būtiski ieguldījumi, peldbaseinu uzturēšanai katra pašvaldība būs izlietojusi vismaz divus līdz trīs miljonus eiro. Viens no piemēriem ir Kuldīgas novada peldbaseins. Kuldīgas novada pašvaldība pirms projekta īstenošanas nevērtēja tā ietekmi uz pašvaldības budžetu. Objekta izdevumi 2018.gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza ieņēmumus, peldbaseina ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien 8 tūkstošus eiro.

Arī pašvaldībās, kuras ir veikušas ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pirms projekta īstenošanas, prognozes par objekta darbību bieži vien ir optimistiskākas kā patiesie darbības rezultāti. Piemēram, Siguldas sporta centram, kuru Siguldas novada pašvaldība ir iznomājusi pašvaldības kapitālsabiedrībai, faktiskās izmaksas vairākās pozīcijās būtiski atšķīrās no iepriekš plānotajām. Lai gan pašvaldība kapitālsabiedrībai ir samaksājusi vairāk kā vienu miljonu eiro par sporta nodarbību nodrošināšanu, kapitālsabiedrība nespēj veikt nomas maksājumus pilnā apmērā. Savukārt Bauskas peldbaseina uzturēšanas izdevumi 2018. gadā bija par 18% lielāki nekā plānots, sasniedzot 282 898 eiro, arī pašvaldības dotācija peldbaseina darbībai vairāk nekā divas reizes pārsniedza plānoto, sasniedzot 252 424 eiro.

Zīmīgi, ka neviena no revīzijā iekļautajām pašvaldībām arī nav uzskatījusi par nepieciešamu peldbaseina plānošanas procesā vai pirms peldbaseina projektēšanas uzsākšanas konsultēties ar Latvijas peldēšanas federāciju par tā piemērotību paredzētajiem mērķiem. Proti, lai peldēšana būtu droša un peldbaseina parametri, aprīkojums atbilstu ieplānotajam mērķim.

Cik prasa, tik dod… bez nopietna pamatojuma un skaidra plāna

Lai aizņemtos naudu Valsts kasē, normatīvo aktu prasības ir visnotaļ formālas. Izrādās, ka aizņemties ir salīdzinoši vienkārši, jo pašvaldību pieteikumos netiek prasīts vispusīgi pamatot aizņēmuma nepieciešamību un atbilstību pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām. Biznesa plānu ar rūpīgiem aprēķiniem pašvaldības gatavo tikai tad, ja to pieprasa Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanas noteikumi. Tikai septiņas no 15 Valsts kontroles revīzijā iekļautajām pašvaldībām bija veikušas iecerēto objektu uzturēšanas izmaksu aprēķinu pirms projekta īstenošanas. Kopumā prioritāro investīciju projektiem 2017. un 2018. gadā kopumā piešķirti 22,17 miljoni eiro.

Attiecībā uz aizņēmuma ekonomisko pamatojumu tiek īpaši norādīts, ka sadaļai “projekta apraksts” jābūt īsai – ne garākai par vienu lapu. Tā, piemēram, Carnikavas pašvaldība, piesakoties aizņēmumam 2,61 miljona eiro apmērā, bērnudārza būvniecības projektā pie pamatojuma sākotnēji bija ierakstījusi tikai vienu teikumu.

Arī pieteikumu izvērtēšanas kārtība, ko īsteno Finanšu ministrijas izveidota padome, pamatā paredz kontrolēt tikai pašvaldības kopējo parādu apjomu un aizņēmuma atbilstību valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņemšanās nosacījumiem. Pašreizējā aizņēmumu piešķiršanas kārtība neprasa, lai pašvaldības pirms aizņēmuma saņemšanas izvērtētu projekta ekonomiskumu un efektivitāti, atbilstību pašvaldības apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

Zināmā mērā paradoksāla ir arī līdzšinējā kārtība, ka Finanšu ministrijas padomē, kura lemj par aizdevumu piešķiršanu, nav bijis neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, lai gan 2018.gadā 16,3% no piešķirtajiem aizņēmumiem ir paredzēti izglītības iestāžu investīciju projektiem. Sekas šādai situācijai raksturo Bauskas novada pašvaldības piemērs. Kaut arī pašvaldības pasūtītā pētījumā par skolu tīkla optimizāciju ieteikts slēgt Mežotnes pamatskolu, ēkā saglabājot tikai pirmsskolas apmācību, Bauskas novada pašvaldība veikusi gan ēkas pārbūvi, Valsts kasē aizņemoties vairāk kā 600 tūkstošus eiro, gan 2019. gada prioritātēs iekļāvusi divstāvu sporta zāles būvniecību šai izglītības iestādei.

Revīzijā arī konstatēts, ka kaimiņos esošās pašvaldībās nav izplatīta prakse sadarboties objektu plānošanā. Tādēļ nereti vienā reģionā nelielā attālumā ir sporta objektu pārpilnība, kas rada nevajadzīgu konkurenci, bet citur nav vispār nekā. Piemēram, Rugāju novada pašvaldība 2013.gadā pabeidza kopš 2008.gada īstenoto Rugāju stadiona būvniecības projektu, tajā ieguldot teju 850 tūkstošus eiro un paredzot tādus stadiona parametrus, kas atbilst profesionālu futbola sacensību rīkošanai. Tai pat laikā tikai 18 kilometrus attālais Balvu novads, kurā ir ilgstošas futbola tradīcijas un profesionāla futbola komanda, arī kopš 2011.gada plānoja būvēt stadionu, kurā iespējams rīkot valsts līmeņa sacensības.

Pašvaldībām ir rūpīgāk jāplāno savi lielie projekti, apzinoties, ka tās rīkojas ar savu iedzīvotāju līdzekļiem. Eiropas Padome uzsver, ka sadarbība infrastruktūras būvniecībā un uzturēšanā palīdz pašvaldībām sniegt efektīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem, kā arī novērst ierobežota finansējuma un nepietiekamas kapacitātes radītās problēmas.

788 skatījumi




Video

Mikrouzņēmuma nodokļa sistēmu apsver pārveidot par pašnodarbinātā sistēmu

05/06/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Mikrouzņēmuma nodokļa sistēmu varētu reorganizēt, to pārveidojot par skaidru pašnodarbinātā sistēmu, intervijā Latvijas Radio atzina Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs,...

Lasīt tālāk
Video

Šodien sociālo mediju mārketings ir svarīgāks nekā jebkad agrāk

04/06/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Sociālo mediju mārketings ir efektīvs veids, kā jebkura lieluma uzņēmumam sasniegt savus potenciālos klientus. Efektīvs mārketings sociālajos medijos var palīdzēt sasniegt ievērojamus...

Lasīt tālāk
Video

airBaltic jūlijā plāno atsākt lidojumus uz Liepāju

04/06/2020

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pakāpeniski atsāk lidojumus, atjaunojot reisus uz tiem galamērķiem, kur lidojumi ir atļauti. Iekšzemes lidojumus no Rīgas uz Liepāju uzņēmums pašlaik plānot...

Lasīt tālāk
Video

Veselīgus cilvēkus vai vairāk PVN?

04/06/2020 | Autors: Latvijas Tirgotāju asociācija

Vēl lielāku uzmanību jautājumam par pārtikas piegādēm, tās pieejamību, kvalitāti un cenām pievērsis šis laika posms, kas saistās ar ierobežojumiem koronovīrusa iespaidā. Tas, kā...

Lasīt tālāk
Video

Šobrīd Latvijā ir rekordzemas dabas gāzes un elektrības cenas

04/06/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Šobrīd Latvijā ir rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš par reģionālo pārvadājumu konkursu: Es gaidu Linkaita skaidrojumu

03/06/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Mani dara bažīgu informācija par Autotransporta direkcijas iepirkumu, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Ņemot vērā...

Lasīt tālāk
Video

Autotransporta direkcijas iepirkums ir fikcija un tāpēc nekavējoties atceļams

02/06/2020 | Autors: Latvijas Žurnālistikas centrs

Maija beigās noslēdzās konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. gada, kā rezultātā iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla...

Lasīt tālāk
Video

Nākamā gada jūnijā jaunie pārvadātāji reģionālajos autobusu maršrutos sāks savu darbu

02/06/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Nākamā gada jūnijā reģionālajos autobusu maršrutos jaunie pārvadātāji sāks savu darbu. Dažiem gan līgums beigsies ātrāk, tāpēc satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj pagaidu...

Lasīt tālāk
Video

Linkaits par finansējuma nepiešķiršanu Ventspils ostai: Ventspilī nebija labi projekti

02/06/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Kamēr Rīgas un Liepājas ostu projektiem novirzīti 45,29 miljoni eiro, Ventspils ostai pirmo reizi vēsturē finansējums nav paredzēts vispār. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) skaidro,...

Lasīt tālāk
Video

airBaltic atsāks lidojumus no Rīgas uz Parīzi

02/06/2020

Pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas airBaltic plāno 9. jūnijā atsākt tiešos lidojumus no Rīgas uz Parīzi, kas ir divas dienas ātrāk nekā sākotnēji plānots. airBaltic izpilddirektors...

Lasīt tālāk