• Rīga
    Mostly cloudy
    14°C
     
18/09/2019, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Peldbaseinu ēra Latvijā bez nākotnes izredzēm

Uzskatāms piemērs pašvaldību neapdomībai lielo objektu plānošanā un būvniecībā ir peldbaseinu būvniecības bums, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas 3 līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem. Pēc 10 gadiem, kad būs jānomaina iekārtas vai tajās jāveic būtiski ieguldījumi, peldbaseinu uzturēšanai katra pašvaldība būs izlietojusi vismaz divus līdz trīs miljonus eiro. Viens no piemēriem ir Kuldīgas novada peldbaseins. Kuldīgas novada pašvaldība pirms projekta īstenošanas nevērtēja tā ietekmi uz pašvaldības budžetu. Objekta izdevumi 2018.gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza ieņēmumus, peldbaseina ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien 8 tūkstošus eiro.

Arī pašvaldībās, kuras ir veikušas ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pirms projekta īstenošanas, prognozes par objekta darbību bieži vien ir optimistiskākas kā patiesie darbības rezultāti. Piemēram, Siguldas sporta centram, kuru Siguldas novada pašvaldība ir iznomājusi pašvaldības kapitālsabiedrībai, faktiskās izmaksas vairākās pozīcijās būtiski atšķīrās no iepriekš plānotajām. Lai gan pašvaldība kapitālsabiedrībai ir samaksājusi vairāk kā vienu miljonu eiro par sporta nodarbību nodrošināšanu, kapitālsabiedrība nespēj veikt nomas maksājumus pilnā apmērā. Savukārt Bauskas peldbaseina uzturēšanas izdevumi 2018. gadā bija par 18% lielāki nekā plānots, sasniedzot 282 898 eiro, arī pašvaldības dotācija peldbaseina darbībai vairāk nekā divas reizes pārsniedza plānoto, sasniedzot 252 424 eiro.

Zīmīgi, ka neviena no revīzijā iekļautajām pašvaldībām arī nav uzskatījusi par nepieciešamu peldbaseina plānošanas procesā vai pirms peldbaseina projektēšanas uzsākšanas konsultēties ar Latvijas peldēšanas federāciju par tā piemērotību paredzētajiem mērķiem. Proti, lai peldēšana būtu droša un peldbaseina parametri, aprīkojums atbilstu ieplānotajam mērķim.

Cik prasa, tik dod… bez nopietna pamatojuma un skaidra plāna

Lai aizņemtos naudu Valsts kasē, normatīvo aktu prasības ir visnotaļ formālas. Izrādās, ka aizņemties ir salīdzinoši vienkārši, jo pašvaldību pieteikumos netiek prasīts vispusīgi pamatot aizņēmuma nepieciešamību un atbilstību pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām. Biznesa plānu ar rūpīgiem aprēķiniem pašvaldības gatavo tikai tad, ja to pieprasa Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanas noteikumi. Tikai septiņas no 15 Valsts kontroles revīzijā iekļautajām pašvaldībām bija veikušas iecerēto objektu uzturēšanas izmaksu aprēķinu pirms projekta īstenošanas. Kopumā prioritāro investīciju projektiem 2017. un 2018. gadā kopumā piešķirti 22,17 miljoni eiro.

Attiecībā uz aizņēmuma ekonomisko pamatojumu tiek īpaši norādīts, ka sadaļai “projekta apraksts” jābūt īsai – ne garākai par vienu lapu. Tā, piemēram, Carnikavas pašvaldība, piesakoties aizņēmumam 2,61 miljona eiro apmērā, bērnudārza būvniecības projektā pie pamatojuma sākotnēji bija ierakstījusi tikai vienu teikumu.

Arī pieteikumu izvērtēšanas kārtība, ko īsteno Finanšu ministrijas izveidota padome, pamatā paredz kontrolēt tikai pašvaldības kopējo parādu apjomu un aizņēmuma atbilstību valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņemšanās nosacījumiem. Pašreizējā aizņēmumu piešķiršanas kārtība neprasa, lai pašvaldības pirms aizņēmuma saņemšanas izvērtētu projekta ekonomiskumu un efektivitāti, atbilstību pašvaldības apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

Zināmā mērā paradoksāla ir arī līdzšinējā kārtība, ka Finanšu ministrijas padomē, kura lemj par aizdevumu piešķiršanu, nav bijis neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, lai gan 2018.gadā 16,3% no piešķirtajiem aizņēmumiem ir paredzēti izglītības iestāžu investīciju projektiem. Sekas šādai situācijai raksturo Bauskas novada pašvaldības piemērs. Kaut arī pašvaldības pasūtītā pētījumā par skolu tīkla optimizāciju ieteikts slēgt Mežotnes pamatskolu, ēkā saglabājot tikai pirmsskolas apmācību, Bauskas novada pašvaldība veikusi gan ēkas pārbūvi, Valsts kasē aizņemoties vairāk kā 600 tūkstošus eiro, gan 2019. gada prioritātēs iekļāvusi divstāvu sporta zāles būvniecību šai izglītības iestādei.

Revīzijā arī konstatēts, ka kaimiņos esošās pašvaldībās nav izplatīta prakse sadarboties objektu plānošanā. Tādēļ nereti vienā reģionā nelielā attālumā ir sporta objektu pārpilnība, kas rada nevajadzīgu konkurenci, bet citur nav vispār nekā. Piemēram, Rugāju novada pašvaldība 2013.gadā pabeidza kopš 2008.gada īstenoto Rugāju stadiona būvniecības projektu, tajā ieguldot teju 850 tūkstošus eiro un paredzot tādus stadiona parametrus, kas atbilst profesionālu futbola sacensību rīkošanai. Tai pat laikā tikai 18 kilometrus attālais Balvu novads, kurā ir ilgstošas futbola tradīcijas un profesionāla futbola komanda, arī kopš 2011.gada plānoja būvēt stadionu, kurā iespējams rīkot valsts līmeņa sacensības.

Pašvaldībām ir rūpīgāk jāplāno savi lielie projekti, apzinoties, ka tās rīkojas ar savu iedzīvotāju līdzekļiem. Eiropas Padome uzsver, ka sadarbība infrastruktūras būvniecībā un uzturēšanā palīdz pašvaldībām sniegt efektīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem, kā arī novērst ierobežota finansējuma un nepietiekamas kapacitātes radītās problēmas.

757 skatījumi




Video

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt RD amatpersonu rīcību

18/10/2019

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par to, ka Rīgas domes (RD) amatpersonas neplāno piedzīt zaudējumus no bijušiem...

Lasīt tālāk
Video

Saeima dod zaļo gaismu vienota reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršanai

17/10/2019

Saeima ceturtdien, 17. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Enerģētikas likumā, kuru mērķis ir novērst šķēršļus reģionālā dabasgāzes tirgus...

Lasīt tālāk
Video

Putnu gaļas produkcijā konstatētas salmonellas; produkcija piegādāta arī “Baltic Restaurants Latvia”

16/10/2019

SIA “Gaļsaimnieks” ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti. Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā...

Lasīt tālāk
Video

“Rīgas satiksme” savilkusi jostu, lai saviem spēkiem novērstu neefektīvu saimniekošanu

16/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" šo gadu cer noslēgt ar peļņu, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs. Pēc Narvaiša...

Lasīt tālāk
Video

Darbdienu vidū vilcienu biļetēm būs 25% atlaide

14/10/2019

No 14. oktobra līdz 2020. gada 17. aprīlim darbadienās dienas vidus reisiem biļetes vienam braucienam var iegādāties ar 25% atlaidi, pērkot tās gan vilciena biļešu tirdzniecības kasēs,...

Lasīt tālāk
Video

No šodienas Siguldas pašvaldības bērnudārzos darbu uzsāks jauns ēdinātājs

14/10/2019

No šodienas Siguldas bērnudārzos ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA "Vectēvs", informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane. Ārkārtas...

Lasīt tālāk
Video

Reirs: 2020. gada valsts budžets ir sadarbības budžets

14/10/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

2020. gada valsts budžets ir sadarbības budžets, kas veidots diskusijās, pirmdien intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). "Tās vēlmes vienmēr...

Lasīt tālāk
Video

Saeimā iesniedz 2020. gada valsts budžeta projektu

14/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts budžeta projektu 2020. gadam cer pieņemt līdz valsts svētkiem 18. novembrī. Pirmdien Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no finanšu ministra Jāņa Reira saņēma tradicionālo...

Lasīt tālāk
Video

Skultes gāzes termināļa attīstītāji grib nacionālo interešu objekta statusu

14/10/2019 | Autors: Nekā personīga, TV3

Šonedēļ Latvijā viesojās ASV enerģētikas ministrs Riks Perijs. Viņš solīja palīdzēt aizsargāt Baltijas gāzes infrastruktūru no kiberuzbrukumiem, kā arī reklamēja amerikāņu sašķidrināto...

Lasīt tālāk
Video

VNĪ vadītāja amatam izraudzīts Renārs Griškevičs

11/10/2019

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome ir pieņēmusi lēmumu par VNĪ valdes priekšsēdētāju apstiprināt pieredzējušo starptautiska līmeņa vadītāju Renāru Griškeviču, informē...

Lasīt tālāk