“Vikipēdijas” latviešu valodas versija atkal brīvi pieejama
Bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas “Vikipēdijas” latviešu valodas versija, kas trešdien, 4. jūlijā, protestējot pret Eiropas Parlamentā (EP) skatāmo autortiesību direktīvu, bija slēgta, šodien ir atkal brīvi pieejama. Vienlaikus citās Eiropas Savienības (ES) valodās satura bloķēšana turpinās.
Jau vēstījām, ka trešdien, dienu pirms Eiropas Parlamentā gaidāmā balsojuma par autortiesību direktīvu, kas paredz ierobežojumus interneta lietošanā, nobloķēta “Vikipēdija” latviešu, kā arī citās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās.
“Vikipēdijā” meklējot informāciju latviski, konkrētu lapu vietā tika atvērta lapa, kurā paustas iebildes pret EP virzīto autortiesību direktīvas piedāvājumu, kas kaitēšot interneta brīvībai.
“Tā vietā, lai direktīva atjauninātu autortiesību likumus Eiropā, veicinot visu pilsoņu līdzdalību informācijas sabiedrībā, tā paredz pretējo — apdraud tiešsaistes brīvību un liedz tīmekļa piekļuvi, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ja priekšlikums tiks apstiprināts esošajā formā, var kļūt neiespējami dalīties ar ziņu rakstu sociālajos tīklos vai atrast to meklētājprogrammā; apdraudēta būtu arī Vikipēdija,” pausts paziņojumā.
Tajā norādīts, ka pret priekšlikumu jau stingri iebilduši vairāk nekā 70 datorzinātnieki, starp tiem pasaules tīmekļa radītājs Tims Bērnerss-Lī , 169 akadēmiķi un zinātnieki , 147 organizācijas, kas strādā cilvēktiesību, preses brīvības, zinātniskās izpētes jomā un tehnoloģiju industrijā , kā arī Wikimedia Foundation, bezpeļņas organizācija, kas cita starpā veicina šīs brīvās enciklopēdijas attīstību.
Šo iemeslu dēļ Vikipēdijas latviešu un arī citu valodu kopienas ir nolēmušas liegt pieeju visām enciklopēdijas lapām. “Mēs vēlamies turpināt piedāvāt brīvu, atvērtu, kopīgi veidotu enciklopēdiju ar pārbaudāmu saturu. Mēs aicinām visus Eiropas Parlamenta deputātus balsot pret piedāvāto redakciju, no jauna atvērt diskusiju un apsvērt daudzos ieteikumus no Wikimedia organizācijām, sākot ar 11. un 13. panta izņemšanu, panorāmas brīvības ieviešanu visā ES un sabiedrības īpašumā nodoto darbu aizsardzību,” pausts paziņojumā.
EP deputāti ceturtdien Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā balsos par autortiesību direktīvas piedāvājumu.
Trešdien, dienu pirms EP balsojuma par autortiesību direktīvas virzību, “Vikipēdijas” latviešu valodas versija bija bloķēta. Izmantojot “Vikipēdiju” latviešu valodā, parādījās paziņojums, kura saturs vēstīja, ka 5.jūlijā EP notiks balsojums, vai turpināt virzīt autortiesību direktīvas piedāvājumu, “kas, ja tiks apstiprināts, ievērojami kaitēs interneta brīvībai”.
“Tā vietā, lai direktīva atjauninātu autortiesību likumus Eiropā, veicinot visu pilsoņu līdzdalību informācijas sabiedrībā, tā paredz pretējo – apdraud tiešsaistes brīvību un liedz tīmekļa piekļuvi, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ja priekšlikums tiks apstiprināts esošajā formā, var kļūt neiespējami dalīties ar ziņu rakstu sociālajos tīklos vai atrast to meklētājprogrammā, līdz ar to apdraudēta būtu arī Vikipēdija,” bija teikts paziņojumā.
Šo iemeslu dēļ “Vikipēdijas” latviešu un arī citu valodu kopienas esot nolēmušas uz laiku liegt pieeju visām enciklopēdijas lapām. “Mēs vēlamies turpināt piedāvāt brīvu, atvērtu, kopīgi veidotu enciklopēdiju ar pārbaudāmu saturu. Mēs aicinām visus Eiropas Parlamenta deputātus balsot pret piedāvāto redakciju, no jauna atvērt diskusiju un apsvērt daudzos ieteikumus no “Wikimedia” organizācijām, sākot ar 11. un 13.panta izņemšanu, panorāmas brīvības ieviešanu visā ES un sabiedrības īpašumā nodoto darbu aizsardzību,” bija teikts paziņojumā.
EP deputāti ceturtdien Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā balsos par autortiesību direktīvas piedāvājumu.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālāk