• Tweet

Sakot, ka neko par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža nodokļu optimizāciju nezinot, Vienotības vadošie politiķi Neatkarīgajai atteicās komentēt sava kolēģa rīcības ētiku.

Šāda klusēšana, visticamāk, liecina par atbalstu politiķa un uzņēmēja E. Sprūdža mākai izmantot visus iespējamos likuma robus, lai apietu nodokļus. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc tika kaunināts Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš bija optimizējis nosacīti sabiedriski mazāk sāpīgu nodokli – pievienotās vērtības nodokli – un arī optimizētā summa bija nesalīdzināmi mazāka (ap 8000 eiro). Kā jau ziņots, E. Sprūdža lietotās shēmas rezultātā tiek optimizētas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%), no kurām tiek maksātas pensijas, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25%), no kura lauvas tiesa nonāk pašvaldību budžetos, t.i., jomā, par kuru tieši atbildīgs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Jau būdams valsts amatpersonas statusā, E. Sprūdžs pērnā gada beigās no viņam piederošās SIA Sensum Solutions (agrākais nosaukums – SIA Hansa World Latvia) aizņēmās 108 408 latus, kas ministra jau tā lielās kopējās parādsaistības palielināja līdz 409 000 latu. Vienlaikus, kā Neatkarīgajai atzina pats E. Sprūdžs, darba algu viņš no sev piederošiem uzņēmumiem nav saņēmis.

Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem uzņēmumu īpašniekiem un valdes locekļiem ir pasaulē plaši pazīstama nodokļu optimizācijas shēma, pret kuru attīstītās valstīs cīnās, apliekot šādus aizdevumus ar ienākuma nodokli un represējot nodokļu nemaksātājus, kad tie nevar pierādīt, ka šis tiešām ir bijis aizdevums, nevis darba samaksa. Dažās valstīs šādi aizdevumi vispār ir aizliegti.

Ņemot vērā, ka Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dz. Zaķis par nodokļu optimizāciju tika nosodīts ar kaunināšanu no Saeimas tribīnes un pat Vienotības ētikas komisija viņu nosodīja, Neatkarīgā aptaujāja Vienotības vadošos politiķus, ko viņi tagad domā par koalīcijas partnera E. Sprūdža rīcību.

Izvairīšanās pasākumiem no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, šķiet, vajadzētu uztraukt labklājības ministri, tomēr Ilze Viņķele no komentāriem atturējās. Līdzīgi rīkojās Vienotības ārlietu ministrs Artis Pabriks, vien bilstot: «Neesmu sekojis, par ko ir runa.»

Veselības ministre Ingrīda Circene savukārt norādīja, ka E. Sprūdža rīcība ir kompetento iestāžu darbalauks: «Mums ir tiesībsargājošās institūcijas, kuras nosaka atbildību gan privātām personām, gan amatpersonām. Likumiem jābūt neinterpretējamiem, kur tiek skaidri pateikts, kas ir kas.»

Vienotības Saeimas deputāte, Providus biedrene un bijusī Delnas amatpersona Lolita Čigāne ar E. Sprūdža gadījumu solīja iepazīties pēc atvaļinājuma: «Tā kā šobrīd ir sesijas pārtraukums un mēs regulāri nesanākam Saeimā kopā, man nav bijusi iespēja iepazīsties ar konkrēto gadījumu. Tāpēc es vēlētos atturēties no konkrētiem komentāriem. Kad medijos parādījās informācija par Dzintaru Zaķi, mēs no sākuma uzklausījām viņu pašu. Man nav bijušas iespējas uzklausīt Edmundu Sprūdžu.»

Vienotības Saeimas deputāts, bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs norādīja, ka E. Sprūdža rīcība jāvērtē saskaņā ar likumu: «Es absolūti neesmu lietas kursā, ko un kā viņš darījis. Līdz ar to es varu tikai abstrakti teikt – ja likums paredz tādas iespējas nodokļu optimizēšanai, tad pārmest kaut ko būtu diezgan problemātiski. Te atkal var tikai abstrakti runāt, vai nodokļu optimizēšanas shēma ir atbilstīga valsts interesēm. Bizness ir bizness. Tas vienmēr meklēs iespējas pelnīt vairāk un maksāt mazāk nodokļu.»

Valsts ieņēmumu dienests trešdien nolēma izvērtēt tā rīcībā esošo, kā arī publiski izskanējušo informāciju par ministra iespējamo nodokļu optimizāciju.

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs