Veselībai prasa vairāk naudas
Šodien valdība beidzot plāno izskatīt Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par finanšu situāciju veselības aprūpes jomā, kurā veikti aprēķini par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.
Neatliekamo problēmu risinājumam Veselības ministrija prasa piešķirt vismaz 15 miljonus latu. Tomēr rēķins, ko ministrija gatavojas piestādīt valdībai, ir daudz apjomīgāks.
Ziņojums tika izstrādāts jau aprīlī, taču dažādu iemeslu dēļ valdība to skatīs tikai tagad – maija beigās. Šajā laikā jau notikušas arī pacientu akcijas, lai pievērstu uzmanību tam, cik ļoti veselības aprūpei trūkst naudas. Kā lasāms ziņojumā, nauda tiek prasīta ne tikai nākotnes labajiem darbiem, bet esošo pakalpojumu apmaksai, jo, kā jau tika paredzēts, veselības budžetā var izveidoties deficīts, ja papildu naudu nepiešķir.
VM speciālisti aprēķinājuši, ka veselības aprūpes budžetā izveidojies deficīts, kura segšanai šā gada otrajā pusgadā nepieciešami 15,4 miljoni latu. Šī nauda nepieciešama dažādiem mērķiem, taču galvenokārt rindu mazināšanai, lai saņemtu valsts apmaksātos veselības pakalpojumus – seši miljoni latu, un kompensējamo medikamentu nodrošināšanai hroniskiem pacientiem – 4,1 miljons latu. Līdzekļi vajadzīgi zāļu iegādes izdevumu deficīta segšanai, C saraksta medikamentu nodrošināšanai visiem pacientiem, kuriem tie ir nepieciešami, reto slimību medikamentu nodrošināšanai bērniem. Vēl papildu nauda nepieciešama, lai mazinātu gaidīšanas rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem un risinātu jautājumu par ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu. To plānots darīt, pārskatot tarifa apmēru. Tāpat plānots arī ārstniecības tarifos atjaunot attīstības izdevumu komponenti. Šīm trim pozīcijām kopumā nepieciešami 6,8 miljoni latu.
Lielāks naudas apjoms nozarei vajadzīgs, lai risinātu būtiskas problēmas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai – 21,2 miljoni latu. VM norāda, ka kompensējamo medikamentu pieejamības paplašināšanai jāatjauno kompensācijas apmērs no 50 uz 75 procentiem tām zālēm, kurām tas bija samazināts ekonomiskās krīzes laikā, kā arī jāpaplašina kompensācijas apmērs jau esošajām diagnozēm ar esošajiem un jauniem materiāliem, piemēram, teststrēmeļu kompensācija diabēta pacientiem, adatu iegādes izdevumu kompensācija insulīna lietotājiem. VM arī lūdz papildu finansējumu, lai palielinātu kompensācijas apmēru C hepatīta medikamentiem no 75 līdz 90 procentiem, kā arī lai varētu lielākam pacientu skaitam nodrošināt 100 procentu kompensējamos medikamentus HIV/AIDS ārstēšanai (tas nozīmē uzsākt agrīnu ārstēšanu šiem pacientiem, kas arī tika ierobežota krīzes gados).
No informatīvā ziņojuma valdībai izriet, ka valdībai tiks prasīta arī nauda ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai par 17% un lai palielinātu tarifus, pēc kādiem par pakalpojumiem ārstniecības iestādēs norēķinās valsts, ņemot vērā ar pacientu uzturēšanu saistīto izdevumu, materiālu, energoresursu un citu izmaksu pieaugumu. Papildu līdzekļi nepieciešami Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, lai segtu siltumenerģijas, elektroenerģijas izmaksas, degvielas iegādes deficīta segšanai.
***
UZZIŅAI
Kam nepieciešama papildu nauda veselības aprūpē?
• Kopā nepieciešami 15,4 miljoni latu
• Zāļu iegādes izdevumu deficīta segšanai 4,1 miljons latu
• Veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai 4,06 miljoni latu
• Unikālo pacientu skaita palielinājuma, kuri saņem kompensējamos medikamentus, nosegšanai 1,6 miljoni latu
• C saraksta medikamentu nodrošināšanai visiem pacientiem, kuriem tie ir nepieciešami 2,7 miljoni latu
• Reto slimību medikamentu nodrošināšanai bērniem 43 000 latu
• Ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai (ar tarifa izmaiņām) 480 000 latu
• Būtisku problēmu risināšanai pakalpojumu pieejamības uzlabošanā nepieciešami vēl – 21,2 miljoni latu
Avots: Veselības ministrija
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi
Latvijas Nacionālais dabas muzejs par 2026. gada dzīvnieku izvēlējies parasto krupi – abinieku sugu, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Krupjiem raksturīgās sezonālās migrācijas dēļ...
Lasīt tālākSPKC aicina saglabāt piesardzību gripas epidēmijas laikā
Latvijā joprojām norit gripas epidēmija. Ārstniecības iestāžu un laboratoriju informācija liecina, ka gripas vīruss aktīvi turpina cirkulēt sabiedrībā. SPKC īpaši vērš uzmanību,...
Lasīt tālākApodziņš – 2026. gada putns
Apodziņš, ko mēdz dēvēt arī par zvirbuļapogu (vācu valodā Sperlingskautz, angļu valodā pygmy owl), ir mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām un ir īpaši aizsargājams. Latvijas...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākPārceltajā darba dienā 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika, savukārt sestdienā 17. janvārī – pēc darba dienu grafika
Sestdiena, 17. janvāris, ir pārceltā darba diena, jo piektdiena, 2. janvāris, noteikta kā brīvdiena. Tāpēc 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs kā brīvdienās, bet 17. janvārī...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākPopulārākā Jaungada apņemšanās – vairāk sportot. Par ko vēl sapņo Latvijas iedzīvotāji?
Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem izbauda svētku sezonu un paši iesaistās svētku noskaņas radīšanā. Trešdaļai (32 %) svētki vispirms asociējas ar Ziemassvētku eglīti, savukārt...
Lasīt tālākJaunumi veselības aprūpē no 2026. gada. Kas jāzina?
Nākamgad plānots ieviest vairākus jaunumus un uzlabojumus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem. Par to, kas jāzina saistībā ar jaunumiem, informē Nacionālais...
Lasīt tālākGripas epidēmija turpinās – stacionāros palielinās gripas pacientu īpatsvars
Latvijā turpinās gripas epidēmija, un 2025. gada 51. nedēļas monitoringa dati liecina par turpmāku saslimstības pieaugumu. Aizvadītajā nedēļā pacientu īpatsvars ar elpceļu infekciju simptomiem...
Lasīt tālākLatvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija: pretēji publiski solītajam maršrutu tīkls tiek samazināts – Cēsu, Siguldas un Limbažu lotēs līdz pat 16%
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda, ka Satiksmes ministrijas un SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) publiski paustais, ka reģionālās nozīmes maršruta tīkla būtiskā...
Lasīt tālāk