• Tweet

Ventspils dome negrasās samierināties ar valdības piedāvājumu nodokļu sadalē starp valsti un pašvaldībām. Ar skaitļiem pamatojot, ka valdība manipulējusi ar aprēķiniem, lai panāktu sev vēlamu balsojumu, pieņemts lēmums prasīt sasaukt Latvijas Pašvaldību savienības domes ārkārtas sēdi un jautājumu skatīt vēlreiz.

Sasaucot domes ārkārtas sēdi, Ventspils deputāti nolēmuši turpināt cīņu par lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetos, neļaujot valdībai lēti aptīt ap pirkstu Latvijas novadus un pilsētas. Ventspils pašvaldība prasa sasaukt arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes ārkārtas sēdi, lai pārliecinātos, vai pašvaldību pārstāvji patiesi piekrituši nākamgad savilkt jostas tik cieši, kā to piedāvājusi valdība.

Arī LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka 26. septembra LPS domes sēdē vienošanās starp pašvaldībām un valdību panākta tikai par 11,5 miljoniem latu papildu dotāciju trūcīgākajām Latvijas pašvaldībām, bet ne par 80% no IIN pašvaldībām un 20% valstij sadali. Šāda atsauce ietverta arī jau parakstītajā Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā. Valdība balsojumu interpretē par labu sev, LPS vadība nepiekrīt. Ņemot vērā to, ka pieņemtā lēmuma saturu šādā strīda situācijā var apliecināt institūcija, kas to ir pieņēmusi, Ventspils domes deputātu skatījumā savienībai ir jāorganizē atkārtota domes sēde. Turklāt Ventspils domē uzskata, ka, nākot klajā ar negaidīto priekšlikumu, kuru pašvaldības nebija kvalitatīvi izvērtējušas, sēdes laikā Finanšu ministrija manipulējusi ar vienpusējiem datiem. Ventspils domes deputāti vēlreiz nostiprinājuši savu pozīciju – prasīt valdībai 85% no IIN nākamgad, kā arī aicina LPS izstrādāt rīcības plānu, lai panāktu, ka 2013. gadā minētā nodokļa daļa pašvaldību budžetos būtu ne mazāka kā 85%.

Šim nolūkam Ventspils dome apkopojusi tai pieejamos finanšu datus, kas situāciju Latvijas pašvaldībās nākamajā gadā iezīmē pavisam citādu, nekā to prezentēja Finanšu ministrija, un kas apstiprina jau iepriekš Ventspils mēra Aivara Lemberga teikto, ka naudas sadale starp valsti un pašvaldībām norit netaisnīgi, turklāt pārkāpjot Latvijas likumdošanas normas, apejot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas noteikumus un piešķirot tiešas dotācijas bez likumā noteiktiem kritērijiem. «Ja valdība grib atbalstīt maznodrošinātas pašvaldības, tad pareizi būtu veikt lielāku iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, no kura pašvaldības saņemtu naudu pēc zināmas sistēmas, kur viss ir caurspīdīgi un saprotami,» uzskata A. Lembergs.

Ja IIN daļa, ko saņem pašvaldības, būtu 85%, tad tās 2013. gadā no IIN iekasētu 741,9 miljonus latu. Savukārt valdības piedāvātie 80% IIN pašvaldībām kopā ar papildu dotāciju 5,6 miljonu latu apmērā 89 novadu pašvaldībām ar zemākajiem attīstības indeksiem kopumā veido 703,9 miljonus latu. Starpība ir 38 miljoni latu. Savukārt 5,9 miljonu latu dotācija četrām lielajām pilsētām ar zemākajiem ienākumiem – Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai – ir daudz mazāk nekā 70 miljoni latu, ko vajadzētu maksāt caur pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Līdz ar to pašvaldības savos budžetos saņems par 38,06 miljoniem latu mazāk. Vienlaikus Ventspils dome aprēķinājusi, ka nākamgad pašvaldības gaida izdevumu palielinājums par 41 miljonu latu, jo ir pārtraukts valsts līdzfinansējums GMI pabalstam, kā arī dzīvokļu pabalstam. Kā iepriekš solīts, valdība tomēr nav piešķīrusi finansējumu, lai nodrošinātu vietas pirmsskolas izglītības iestādēs no 1,5 gadu vecuma, tāpat pašvaldībām jārēķinās ar eiro ieviešanas izmaksām, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža virzīto priekšlikumu ieviest algotus pašvaldību deputātu amatus. Respektīvi, līdz ar valdības piedāvājumu valsts iestādes varēs atļauties algu pielikumus, prēmijas un atlaist jostas, bet pašvaldībām tās būs jāsavelk vēl ciešāk nekā krīzes gados. No nākamā gada valdība iecerējusi samazināt IIN no 25% līdz 24%, kas ietekmēs arī pašvaldību budžetus, kā arī no gada vidus palielināt atvieglojumus par apgādājamām personām no 70 līdz 80 latiem, nedomājot par kompensējošiem pasākumiem pašvaldībām. Tiek lēsts, ka tādējādi pašvaldību ieņēmumi samazināsies vēl par 32 miljoniem latu. Salīdzinot ieņēmumu samazinājumu un izdevumu palielinājumu, ja valsts pašvaldībām neatvēlēs 85% no IIN, kopumā Latvijas pašvaldībām jārēķinās ar 73 miljonu latu samazinājumu. Ventspils finanšu speciālisti lēš, ka pat tad, ja IIN sadalījums būtu 85% pret 15%, pašvaldībām būs jādomā, kā ietaupīt 23 miljonus latu, ņemot vērā tām piekrītošos papildu izdevumus 2013. gadā.

Avots: nra.lv /Dace Vašuka