Vēlēšanās nepiedalās, jo trūkst motivācijas
Piektā daļa jeb 18% vēlētāju, kuri nepiedalījās šā gada pašvaldību vēlēšanās, atzīst, ka šādu lēmumu pieņēmuši, jo neredz jēgu dalībai vēlēšanās.
Vēl 12% aptaujāto norāda, ka vēlēšanās nepiedalījās, jo neuzticas nevienam un nekam. To atklāj pētījumu centra „SKDS” pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma jūnijā veiktā vēlētāju aptauja. Savukārt neatrašanās dzīvesvietā vēlēšanu laikā bijis tikai trešais izplatītākais iemesls, kādēļ vēlētāji nav piedalījušies pašvaldību vēlēšanās. Šis iegansts minēts 10% vēlētāju atbilžu.
Vienlaikus izplatītākais iemesls, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, joprojām ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamato trešā daļa jeb 37% aptaujāto, kuri vēlēšanās piedalījās. Citi populārākie iemesli dalībai pašvaldību vēlēšanās bijuši vēlme atbalstīt noteiktu partiju vai kandidātu (20%), vēlme ietekmēt pašvaldības nākotni (12%) un cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām (10%).
Vēlētāju aptauja arī atklāj, ka biežāk nekā citi šā gada pašvaldību vēlēšanās nav piedalījušies jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, vīrieši, vēlētāji ar pamatizglītību, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, kā arī vēlētāji pilsētās, izņemot Rīgu.
Savukārt starp vēlētājiem, kuri piedalījās pašvaldību vēlēšanās, aktīvākie balsotāji atrodami vecuma grupā virs 55 gadiem. Tāpat pašvaldību vēlēšanās aktīvāk piedalījušies vēlētāji ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, vēlētāji ar vidējiem vai augstiem ienākumiem un vēlētāji Rīgā.
Tādējādi šī pētījuma dati liecina, ka noteicošie iemesli dalībai vēlēšanās Latvijā joprojām ir motivācija un interese, nevis noteikti vēlēšanu nosacījumi, piemēram, vēlētāju sarakstu lietošana iecirkņos.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika šā gada 1.jūnijā, un tajās piedalījās 45,99% balsstiesīgo pilsoņu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk