Vēlēšanās nepiedalās, jo trūkst motivācijas
Piektā daļa jeb 18% vēlētāju, kuri nepiedalījās šā gada pašvaldību vēlēšanās, atzīst, ka šādu lēmumu pieņēmuši, jo neredz jēgu dalībai vēlēšanās.
Vēl 12% aptaujāto norāda, ka vēlēšanās nepiedalījās, jo neuzticas nevienam un nekam. To atklāj pētījumu centra „SKDS” pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma jūnijā veiktā vēlētāju aptauja. Savukārt neatrašanās dzīvesvietā vēlēšanu laikā bijis tikai trešais izplatītākais iemesls, kādēļ vēlētāji nav piedalījušies pašvaldību vēlēšanās. Šis iegansts minēts 10% vēlētāju atbilžu.
Vienlaikus izplatītākais iemesls, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, joprojām ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamato trešā daļa jeb 37% aptaujāto, kuri vēlēšanās piedalījās. Citi populārākie iemesli dalībai pašvaldību vēlēšanās bijuši vēlme atbalstīt noteiktu partiju vai kandidātu (20%), vēlme ietekmēt pašvaldības nākotni (12%) un cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām (10%).
Vēlētāju aptauja arī atklāj, ka biežāk nekā citi šā gada pašvaldību vēlēšanās nav piedalījušies jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, vīrieši, vēlētāji ar pamatizglītību, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, kā arī vēlētāji pilsētās, izņemot Rīgu.
Savukārt starp vēlētājiem, kuri piedalījās pašvaldību vēlēšanās, aktīvākie balsotāji atrodami vecuma grupā virs 55 gadiem. Tāpat pašvaldību vēlēšanās aktīvāk piedalījušies vēlētāji ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, vēlētāji ar vidējiem vai augstiem ienākumiem un vēlētāji Rīgā.
Tādējādi šī pētījuma dati liecina, ka noteicošie iemesli dalībai vēlēšanās Latvijā joprojām ir motivācija un interese, nevis noteikti vēlēšanu nosacījumi, piemēram, vēlētāju sarakstu lietošana iecirkņos.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika šā gada 1.jūnijā, un tajās piedalījās 45,99% balsstiesīgo pilsoņu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk