• Tweet

Koalīcijas padomes sēdē Saeimas neatkarīgo deputātu grupa šodien plāno rosināt jautājumu par interneta balsošanas ieviešanu jau nākamā gada Saeimas vēlēšanās.

Lai gan Satiksmes ministrijas izstrādātā koncepcija paredz, ka pirmās interneta vēlēšanas Latvijā varētu notikt tikai 2017. gadā, neatkarīgie parlamentārieši uzskata, ka šo sistēmu būtu iespējams ieviest daudz ātrāk. Politiķi uzsver, ka jaunā kārtība būtu balsotājiem daudz parocīgāka un spētu mobilizēt lielāku vēlētāju skaitu. Jāatgādina, ka vairākās pasaules valstīs evēlēšanas jau ir ieviestas un veiksmīgi darbojas. Tā, piemēram, kopš 2005. gada ebalsošana ir kaimiņvalstī Igaunijā.

Arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts, frakcijas Vienotība priekšsēdētājs Dzintars Zaķis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka ebalsošana būtu parocīga cilvēkiem, kuri daudz ceļo vai darba un mācību laikā atrodas ārvalstīs. Tomēr, pēc viņa domām, jaunā kārtība vienīgi veicinātu balsošanas parocīgumu, taču nespētu būtiski palielināt iedzīvotāju līdzdalību vēlēšanās. Dz. Zaķis uzsvēra, ka arī Igaunijas piemērs pierādot: evēlēšanu rezultātā balsošanā piedalās aptuveni tāds pats iedzīvotāju skaits kā iepriekš, jo jaunās tehnoloģijasnespēj konceptuāli mainīt domāšanu vai radīt pilsoniskā pienākuma apziņu. Tajā pašā laikā Igaunijā ar katru gadu palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas nevis fiziski dodas pie vēlēšanu urnām, bet balso elektroniski. Tā 2005. gadā Igaunijā elektroniski balsoja 2% no visiem vēlētājiem, 5,4% – 2007. gadā, 15% – 2009. gadā, bet 2011. gadā jau 24,3% vēlētāju. Dz. Zaķis arī uzsvēra, ka evēlēšanu ieviešana ir laikietilpīgs, tehniski sarežģīts un arī finansiāli nozīmīgs projekts, kas nozīmē, ka gada laikā izstrādāt šāda mēroga sistēmu būtu sarežģīti. Politiķis pieļāva, ka, vēloties šo procesu pasteidzināt, Latvija, iespējams, varētu nevis pati izstrādāt savu elektroniskās balsošanas platformu, bet nomāt attiecīgo sistēmu no kādas starptautiskas kompānijas. Tomēr šis, pēc viņa domām, nebūtu pareizākais rīcības mehānisms, jo agri vai vēlu mūsu valstij būs jāveido pašai savs tehniskais risinājums. Dz. Zaķis atgādināja, ka steiga ebalsošanas jautājumā nav pieļaujama arī tādēļ, ka gan sabiedrībā kopumā, gan arī politiķu aprindās pastāv bažas par evēlēšanu rezultātu ticamību un iespējām viltot balsojuma rezultātus.

Avots: nra.lv/ Ilze Zālīte