Vasaras sezonai beidzoties, atkal paliks bez darba
Ar cerībām, bet niecīgām izredzēm iegūt darbu – tā varētu raksturot sezonas darbu strādājošo pašreizējās izjūtas, kas viņus sagaida, vasarai beidzoties. Ik gadu maijā un jūnijā rodas jaunas darba vietas – meklē bārmeņus un viesmīļus kafejnīcu, restorānu un bāru terasēs, saldējumu pārdevējus, tūristu vizinātājus ar rikšām un citus sezonas darba strādniekus, taču, pienākot rudenim, bezdarbnieku rindas atkal palielinās.
Lielākā daļa aptaujāto sezonas darbinieku atzīst, ka septembra beigās, oktobrī viņi paliks bez ienākumiem un pašlaik arī neesot domas, kā izdzīvot ziemā. Viesmīle Elza Doma laukuma terasē Nekādu problēmu šogad strādā jau trešo gadu. «Līdz šim man tas bija izdevīgi, jo studēju universitātē un vasarā, kad bija brīvs, sanāca piepelnīties. Taču šajā pavasarī es studijas pabeidzu un uz skolu vairs jāiet nebūs,» meitene stāsta. Elza labprāt strādātu savā profesijā par veselības mācības un sporta skolotāju, taču viņa teic, ka nozarē, kurā ieguvusi izglītību, darbu atrast esot grūti un vakanču tikpat kā neesot.
Tāpat kā lielākajai daļai sezonas strādnieku, arī Ausmai darbs ir garantēts tikai līdz septembra beigām. Viņa tirgo Vafelino saldējumu Vecrīgā un nu jau vairākus gadus ir trešās grupas invalīde. «Es mēnesī saņemu 54 latu pensiju, ar ko būtu jāizdzīvo. Tagad vasarā labi – varu kādu lieku latu nopelnīt. Ceru, ka pēc septembra saimnieks paņems mani darbā saldējuma cehā,» saka Ausma un spriež, ka citādi ar izdzīvošanu būšot grūti.
Arī Inta šovasar pārdod saldējumu – viņa tirgojas zem Exellence saulessarga pretī Latvijas Universitātes galvenajai ēkai. Līdz šim sieviete strādājusi par pārdevēju, taču stāsta, ka pēdējā laikā ar darba meklējumiem veicas slikti, – pati ir no Ogres rajona, un tur atrast darbu esot tikpat kā neiespējami. Domājot, ko darīs ziemā, Inta stāsta, ka plāno apmeklēt bezdarbnieku datorapmācības kursus. Sieviete nezina, kā ziemā iztiks, ja nedabūs darbu. Vienīgie tuvinieki, kas viņu finansiāli varētu atbalstīt, ir vecāki.
Vismazāk norūpējušies par sezonas darba beigām, protams, ir skolēni un studenti, kuri rudenī atsāk skolas gaitas, un pastāvīgs darbs viņiem nemaz nebūtu piemērots. Kristaps pa vasaru piepelnījās, ar rikšām vizinot tūristus pa Vecrīgu, un šoruden sāka mācības 12. klasē. Puisis stāsta, ka pēc iespējas ilgāk – līdz oktobra beigām, kamēr tūristu vizināšana būs aktuāla, – viņš plāno mācības ar darbu apvienot. «Pa dienu iešu uz skolu, pēcpusdienās un vakaros strādāšu Vecrīgā,» piebilst Kristaps.
Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Užule informē, ka vidējais reģistrētais bezdarba līmenis 2011. gadā varētu sasniegt 13 procentus un jau pašlaik vērojama bezdarba samazinājuma tempa bremzēšanās. L. Užule arī prognozē, ka gada beigās bezdarba līmenis valstī varētu pieaugt līdz 12 procentiem.
Salīdzinot ar šā gada sākumu, bezdarba līmenis valstī no 14,5 procentiem janvāra beigās sarucis līdz 11,8 procentiem augusta beigās. Rādītāji gan neatspoguļo patieso situāciju darba tirgū – bezdarba līmeņa samazināšanās nav skaidrojama ar pieaugošo brīvo darba vietu skaitu. Šķietamo, bet maldīgo situācijas uzlabojumu ietekmējuši dažādi faktori, arī emigrācija un vasaras sezonas darba iespējas.
***
Bezdarba līmenis valstī
Janvārī 14,5%
Februārī 14,5%
Martā 14,4%
Aprīlī 13,9%
Maijā 13,2%
Jūnijā 12,6%
Jūlijā 12,1%
Augustā 11,8%
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk