Valsts gatavojas uz maziem tēriņiem un lieliem ieņēmumiem
Lemjot par valsts budžeta projektu 2012. gadam, valdība vakar ārkārtas sēdē vienojās piešķirt papildus pusmiljonu latu atsevišķiem pasākumiem, vienlaikus noraidot lielāko daļu no iesniegtajiem priekšlikumiem.
Kopumā nākamā gada valsts budžeta izdevumi plānoti mazākie pēdējo gadu laikā, savukārt ienākumi – lielākie. Saeimas deputāti otrajā, galīgajā, lasījumā par nākamā gada valsts budžetu lems ceturtdien.
Valsts budžeta projektam kopumā bija iesniegti 225 priekšlikumi, no kuriem atbalstīti 69 un kā alternatīvi izveidoti 28 Ministru kabineta priekšlikumi. Likumprojekta Par valsts budžetu 2012. gadam 2. lasījumam tika iesniegti 30 Saeimas deputātu un frakciju priekšlikumi par kopējo summu 173,7 miljoni latu, taču valdība vakar lielāko daļu priekšlikumu noraidīja. Finanšu ministrs Andris Vilks pēc valdības sēdes atzina, ka valsts patlaban nevar atļauties atbalstīt visus priekšlikumus. «Valdība neatbalstīja nevienu priekšlikumu, kas 2012. gadā radītu valsts budžeta deficīta pieaugumu,» uzsvēra A. Vilks. Līdz ar to Ministru kabineta atbalstu guva vien daži priekšlikumi par papildu finansējuma piešķiršanu, piemēram, Valsts zemes dienests nākamgad varētu saņemt papildus 236 000 latu kadastra datu precizēšanai, tehniskās inventarizācijas datu digitalizācijai un Zemesgrāmatu datu sinhronizācijai ar kadastra datiem. Tāpat valdība atbalstīja Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus par 12,8 tūkstošiem latu, piešķirot dotāciju Latvijas Ārpolitikas institūtam un papildu finansējumu Satversmes tiesai publisko sēžu nodrošināšanai.
Saeimas deputātu divu iesniegto priekšlikumu vietā valdība atbalstīja alternatīvus priekšlikumus, proti, 5000 latu piešķirot Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai, kā arī 5000 latu – Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai.
Izvērtējot ministru iesniegtos priekšlikumus, valdība nolēma 282 000 latu piešķirt papildus arī Kultūras ministrijai.
2012. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,516 miljardi latu, bet izdevumi – 4,641 miljards latu. Salīdzinājumā ar 2011. gada grozīto budžeta plānu, nākamgad valsts budžeta ieņēmumi plānoti par 255 miljoniem latu lielāki, bet izdevumi – par 113 miljoniem latu mazāki. Valdība ir pārliecināta, ka izvirzītās budžeta prognozes piepildīsies. Valdība apņēmusies, ka budžeta deficīts nākamgad nepārsniegs 2,5% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme arī būs 2,5%, gada vidējā inflācija noturēsies 2,4% robežās.
Atšķirībā no iepriekšējiem trim gadiem nākamgad saskaņā ar pašreizējo likumprojekta redakciju Latvenergo valsts budžetā būs jāieskaita 90% no peļņas.
***
Valsts budžets, miljardos latu
2009. gada valsts budžets; 2009. gada budžeta grozījumi; 2010. gada valsts budžets; 2011. gada valsts budžets; 2011. gada budžeta grozījumi; 2012. gada valsts budžets*
Ieņēmumi 4,406 4,022 3,862 4,154 4,261 4,516
Izdevumi 5,112 4,687 4,386 4,727 4,754 4,641
* Projekts
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk