Valdība sola pedagogus bešā neatstāt
Valdība sola pedagogu algām iztrūkstošo summu atrast valsts budžetā. Puse naudas – trīs miljoni latu – tiks sameklēta no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kabatas, bet vēl 3,5 miljoni latu tiks rasti no citām valsts budžeta programmām.
Bet pusmiljonu latu, kas šogad papildus vajadzīgi mācību līdzekļu iegādei, IZM būs vien jāsalūko no saviem ietaupījumiem.
Jau pirms valdības sēdes izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis bija optimistiski noskaņots un pauda pārliecību, ka nauda pedagogiem būs. Viņš lika saprast, ka valdībā rasts atbalsts finansējuma piešķiršanai. Tā tiešām arī notika. Premjers Valdis Dombrovskis uzdeva IZM skaidri paziņot, ka nauda algām tiks nodrošināta, jo nevajadzētu likt pedagogiem vēl mēnesi gaidīt un minēt, vai algas būs vai ne. Viņš arī norādīja, ka IZM kopā ar Finanšu ministriju (FM) ir jāprecizē tehniskās lietas – gan finansējuma avoti, gan arī nepieciešamais apjoms.
Vj. Dombrovskis norādīja, ka nākamajos gados visus šos sešus miljonus latu, kas nebija ieplānoti ministrijas izdevumos, jau paredzēs bāzes budžetā. Taču šogad nekas cits neatliks, kā vien izmantot IZM resursu pārdali – to nodrošinās no līdzekļiem budžeta apakšprogrammā Studiju un studējošo kreditēšana. Ietaupījums tajā esot radies, samazinoties sešu mēnešu RIGIBOR likmei: šā gada pirmajā pusgadā ir samazinājusies procentu starpība, ko sedz students un ko – Studiju un zinātnes administrācija kredītiestādēm par izsniegto studiju un studējošo kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.
Tā kā valdība atbalstījusi naudas piešķiršanu pedagogu algām, tad IZM ir gatava novirzīt mācību līdzekļiem trūkstošo summu no saviem ietaupījumiem. Sākotnēji tā prasīja pusmiljonu latu no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, skaidrojot, ka IZM tāda nauda nav pieejama. Nākamgad Izglītības likuma, kurš ar šo mācību gadu paredz daudz lielāku valsts iesaisti mācību līdzekļu iegādē, izpildei vajadzīgi būs papildus 1,6 miljoni latu. IZM sola arī turpmāk šo sadaļu daļēji finansēt no starpbanku kredītu procentu likmes svārstībām studējošo un studiju kreditēšanas programmas ietvaros.
Izskatot šo jautājumu, savu balsi pacēla arī Kultūras ministrija (KM), kura lūdza valdību vairāk atbalstīt ministrijas pārziņā esošo specializēto skolu vajadzības. Mākslas un mūzikas skolās mācību procesa nodrošināšanai vecākiem jāiegulda lieli līdzekļi, piemēram, krāsām, deju apaviem. Premjerministrs gan iebilda, norādot, ka tad jau viss nosakāms kā mācību līdzeklis, tāpēc būtu svarīgi nodefinēt, kas tas īsti ir. Viņaprāt, apavu, guaša krāsu vai zīmuļu iegāde būtu jāatstāj vecāku ziņā. Tomēr KM nepiekāpās: izmaksas specifiskiem mācību līdzekļiem, kas vajadzīgi izglītības procesa nodrošināšanai, ir gana lielas un ne katrs to var atļauties. V. Dombrovskis gan piebilda, ka tad jau var nonākt līdz tam, ka kedas sporta skolai jāsedz no valsts līdzekļiem. Viņš uzdeva KM nākamnedēļ valdībā iesniegt atsevišķu informatīvo ziņojumu par šo jautājumu un saskaņot to ar IZM.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
ZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālāk