• Tweet

Eksperti norāda: lai arī Valda Dombrovska valdība un Saeima bauda pēdējo gadu iedzīvotāju visaugstāko atbalstu, uzticības krīze nav pārvarēta un pozitīvāks vērtējums liecina vien par iedzīvotāju optimistiskāku noskaņojumu.

Pētījumu firmas SKDS apkopotā informācija liecina: kopš 2009. gada, kad Ministru prezidenta amatu uzņēmās Valdis Dombrovskis, pašreiz sabiedrības uzticēšanās līmenis valdībai ir sasniedzis augstāko punktu. Vēl martā šābrīža Ministru kabinetam uzticējās 21%, aprīlī koalīcijas darbu atzinīgi novērtējuši jau 25% Latvijas iedzīvotāju. Strauji pieaudzis arī vēlētāju atbalsts parlamentam, lai gan šī valsts pārvaldes institūcija tradicionāli bijusi viena no nepopulārākajām – attiecīgi 11. Saeimai aprīlī uzticējušies 20% vēlētāju. Jāatgādina, ka vēsturiski vislielāko tautas atbalstu Saeima baudīja 2002. gadā, kad uz Saeimas politiskās skatuves sevi pieteica Einars Repše, tad uzticību parlamentam apliecināja aptuveni 45% iedzīvotāju. Viszemāko tautas atbalstu parlaments izpelnījās 2009. gadā, kad iedzīvotāju neapmierinātība ar likumdevēju darbību beidzās ar 13. janvāra grautiņiem. Šajā laikā valdībai uzticējās tikai 7,3%, bet Saeimai – 4,5%.

Velkot paralēles ar izglītības iestādēs pastāvošo novērtējumu sistēmu, jāsecina, ka Ministru kabineta veikums joprojām ir neapmierinošs. Līdzīga tendence vērojama arī iedzīvotāju skatījumā par valdības locekļu darbu: pētījumu kompānijas TNS Latvia dati liecina, ka individuālajās disciplīnās neviens no nozares ministriem nav varējis par savu darbu iegūt teicamu novērtējumu.

Politologs Filips Rajevskis šo situāciju skaidro ar iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret atsevišķās nozarēs valdošo haosu. «Valdības darba vērtējums drīzāk liecina par valsts iedzīvotāju kopējo noskaņojumu. Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā atgriežas optimisms un nākotnes gaidas uzlabojas. Domāju, tas ir viens no iemesliem, kādēļ aug arī valdības popularitāte. Savukārt katra konkrētā nozares ministra novērtējums daudz precīzāk atspoguļo sabiedrības attieksmi pret valdības darbu,» norāda eksperts. «Cilvēkiem ir apnicis gaidīt, kad valdība beidzot sakārtos problemātiskās nozares – veselības aprūpi, sociālo sistēmu, izglītību. Tieši šo nozaru ministri ir saņēmuši viszemāko novērtējumu, apliecinot, ka valsts jau gadiem nespēj uzlabot cilvēkiem tik būtiskās jomas. Valdība ir pieteikusi reformas, taču nekas no tā visa nav realizēts, savukārt sabiedrība nevērtē solījumus, bet gan skatās uz konkrēti paveiktiem darbiem,» rezumēja politologs. Šim apgalvojumam nepiekrīt partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, viņaprāt, nozaru ministru reitings ir atkarīgs ne vien no politiķu veikuma, bet arī no viņu publicitātes, kā arī no nozares darbinieku attieksmes pret uzsāktajām reformām. «Nevienam nav noslēpums, ka ārsti, skolotāji un pensionāri, kas ir milzīgas grupas, nav īpaši apmierināti ar plānotajām izmaiņām. Taču šīm grupām ir viegli ģenerēt viedokli par ministriem,» sacīja Dz. Zaķis.

Komentējot 11. Saeimas augošo reitingu, Dz. Zaķis akcentēja: «Mazinās neskaidra politika. Sabiedrība novērtē pāriešanu uz atklātajiem balsojumiem, sākumdeklarēšanas ieviešanu un citus lēmumus, kurus iepriekšējie parlamenti gadiem atlika.» Tam piekrīt arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, viņaprāt, parlamenta šābrīža reitings joprojām nav spīdošs, taču labāks nekā iepriekšējam sasaukumam. «Katram būs savs iemesls, kāpēc viņš arvien vairāk uzticas Saeimai. Viens novērtē atklāto balsojumu ieviešanu, cits – parlamenta stingro nostāju divvalodības jautājumā. Taču mums vēl ir daudz jāstrādā, lai sasniegtu vēlamo uzticības rādītāju Saeimai,» pauda politiķis.

***

viedokļi

Kā vērtējat Valda Dombrovska valdības popularitātes reitinga pieaugumu?

Arnis KAKTIŅŠ, sociologs (SKDS):

– Cipari vienmēr jāskatās dinamikā. Ja spekulējam, kāpēc rezultāts patlaban ir šāds, iespējams, tas ir sagadīšanās rezultāts. Galu galā jāņem vērā, ka visiem socioloģiskajiem mērījumiem ir statiskā kļūda. Neviens no tiem nav pilnīgi precīzs. Statiskā kļūda nozīmē to, ka mērījums var iekrist kaut kādā koridorā, kur tas vērsts, piemēram, uz lielo pusi. Tas nebūt neizslēdz iespēju, ka nākamajā mēnesī vērtējums var paslīdēt atpakaļ, jo pieaugums ir ļoti niecīgs. Medijos jau parādījušies skaļi un lielīgi virsraksti – Cilvēki atsākuši ticēt Saeimai un valdībai… To lasot, es teiktu: klau, ja tikai katrs ceturtais piektais Latvijas iedzīvotājs uzticas valdībai un parlamentam, tas tik un tā norāda uz ļoti dziļu uzticības krīzi. Nekur tā nav pazudusi.

Ilga KREITUSE, vēsturniece:

– Manuprāt, socioloģisko aptauju dati ataino pretstāvi sabiedrības dalījumā starp latviešiem un krieviem. Tā kā valdība vairāk pārstāv latvisko spārnu, tas daļēji izskaidro vērtējumu. Jo, objektīvi analizējot ekonomisko situāciju, neredzam, ka Latvijā ir vērojams reāls attīstības lēciens. Kad klājas grūti, cilvēki pozitīvi reaģē uz niecīgākajām pārmaiņām, pat, ja būtībā tās nenozīmē neko (piemēram, 1% samazinājumu PVN likmēm). Šaubos, vai tas ir premjers, kurš rada pārliecību par aktīvu valdības rīcību. Biežāk Dombrovski redzam kā Latvijas vieslektoru, referējam citās valstīs par vispārējām ekonomiskām tēmām un budžeta disciplīnas pozitīvajiem piemēriem paša zemē. Domāju, ka drošības izjūtu rada Valsts prezidents – mierīgs, līdzsvarots, kas latviski tēvišķā garā, vienkāršos vārdos mēdz izteikties par sarežģītām problēmām.

Mārcis BENDIKS, sabiedrisko attiecību speciālists:

– Pēc būtības arī šie reitingi ir nenormāli zemi. Turklāt šis ir aprīļa mērījums, kad sācies pavasaris, cilvēkiem ir labs prāts un kopējā situācija nav pasliktinājusies. Iedzīvotāji jau ir samierinājušies ar šābrīža realitāti un priecājas par jebkuru uzlabojumu. Dzīve nepasliktinās. Iespējams, ka vairākumam pat kļūst labāka. Par to pārliecinos, redzot, kā uz Bauskas šosejas pieauguši sastrēgumi. Neraugoties uz dārgajām benzīna cenām, cilvēki brauc vairāk. Tātad viņu optimisms ir pieaudzis, un valdības reitings to ataino.

Arnis LAPIŅŠ, sabiedrisko attiecību speciālists (PRAE):

– Pirms gadiem desmit, kad Saeima un valdība arī nebija tie mīļākie iestādījumi, tik un tā reitingi bija stipri augstāki. Protams, ja salīdzina ar 2009. gada janvāra traģiskajiem rekordiem (7,3%), šis ir pozitīvs rādītājs. Manuprāt, to var skaidrot tā: ja dibens ir sasniegts, tāpat kā ekonomiskajā krīzē, zemāk vairs nav kur krist un sākas pakāpeniska augšupeja. Taču nav iemesla briesmīgi priecāties, ka radikāli kaut kas ir mainījies. Negribu teikt, ka Dombrovskis ir slikts premjers, taču kopumā politiķu autoritāte ir tiktāl kritusies, ka normāla konkurence vairs nepastāv. Būtu viņam jākonkurē 90. gados, situācija izskatītos stipri vien citāda.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte, Iveta Mediņa