Ušakovs: 25 miljonu latu atalgojums Krājbankas administratoram ir nepamatota izšķērdība
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs vērsīsies Saeimā un Ministru kabinetā, ar aicinājumu veikt grozījumus Kredītiestāžu likuma 166.pantā, kas patreizējā redakcijā paredz Administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru, nosakot, ka administratora atlīdzība gadījumā, ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, sastāda 15% no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10% no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.
Saskaņā ar šo likuma redakciju, gadījumā, ja tiesa nolems atzīt AS Latvijas Krājbanka par maksātnespējīgu, pēc sekmīgas un tiesiskas maksātnespējas procesa pabeigšanas, 5 procenti no faktiski atgūtajiem līdzekļiem kā administratora atlīdzība sastādīs vismaz 25 miljonus. Šāds aprēķins balstās uz publiski pieejamo informāciju, saskaņā ar kuru atgūto un Latvijas Bankā ieskaitīto aktīvu apmērs, varētu sastādīt vismaz 500 miljonus latu, izejot no šī brīža gada pārskata datiem par aktīvu kopējo vērtību, kas sastāda 650 miljonus latu.
„Ievērojot to, ka no likumiskā viedokļa nav atšķirība starp kredītiestādes un jebkuras citas kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa vešanas un uzraudzības, tik ievērojama atlīdzība administratoram šajā gadījumā uzskatāma par Latvijas Krājbankas līdzekļu nepamatota izšķērdēšanu, kas būtiski skar nenodrošināto kreditoru intereses”, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzības taksēm, Rīgas domes priekšsēdētājs rosinās likuma grozījumus, paredzot mainīt administratora un likvidatora atlīdzības likmi Maksātnespējas likumā un Kredītiestāžu likumā, pielīdzinot tās Ministru kabineta noteikumiem par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzības taksēm. Tā tiktu nodrošināta konsekvence, kā arī tiktu unificētas atlīdzību takses.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk