Trīs pašvaldības “Krājbankas” dēļ palikušas bez naudas
Latvijas Krājbankas (LK) darbības apturēšana radījusi pagaidām nepārvaramas problēmas trim pašvaldībām. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis sola, ka darīs visu, lai triju novadu domes palīdzību saņemtu jau rīt, jo pašlaik tām nav naudas – visas finanses iesaldētas LK.
Dagdas, Dundagas un Jaunpiebalgas novadu pašvaldības pašlaik nespēj veikt savas funkcijas, kur nu vēl rūpēties par tiem pensionāriem, kuru pensijas arī iesprūdušas LK, norāda A. Jaunsleinis. Viņš uzsver, ka vispirms ir jāstabilizē situācija šajos novados un tad varēšot domāt par turpmāko rīcību, atbalstot mazturīgākos iedzīvotājus.
Visām trim pašvaldībām bija jāpieņem ārkārtas lēmums par kredīta pieprasīšanu. Divas jau to izdarījušas vakar, viena grasās rīkoties šorīt. Tādējādi jau rīt situāciju būtu iespējams stabilizēt, Neatkarīgajai vakar stāstīja A. Jaunsleinis.
Neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši tie iedzīvotāji, kuru apdzīvotajās teritorijās ir tikai vienas bankas – Latvijas Krājbankas – bankomāti un filiāles, piemēram, Viļānos un Dagdā. Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētājs Viktors Stikuts ziņu aģentūru BNS informēja, ka šajā bankā atradušies gandrīz visi pašvaldības struktūrvienību konti ar aptuveni 400 000 latu, kā arī darbinieku konti. Pie naudas nu netiek neviens. Arī Rucavas novada domei lielākā daļa līdzekļu – aptuveni 90 000 latu – glabājas LK, un bankas darbības apturēšanas dēļ pašvaldībai otrdien radušies sarežģījumi ar rēķinu samaksu, vēsta BNS.
Rīgas domei LK joprojām atrodas brīvie līdzekļi – 10 miljoni latu. Šo naudu pašvaldība mēģināja izņemt pagājušajā nedēļā, diemžēl nepaguva. Rīgas mērs Nils Ušakovs Neatkarīgajai vakar sacīja, ka pašvaldība apmēram 100 miljonus latu glabā kopumā septiņās kredītiestādēs, tajā skaitā Valsts kasē. LK depozītā noguldītie 10 miljoni ir deviņi procenti no brīvajiem līdzekļiem. Otrdien intervijā Latvijas Radio viņš apliecināja, ka šīs naudas aizturēšana neietekmēs algu izmaksu darbiniekiem vai kādas citas Rīgas domes aktivitātes, tomēr pašvaldība ir ieinteresēta to atgūt. Savukārt Labklājības departamentam līdz piektdienai uzdots izstrādāt rīcības plānu, kā nepieciešamības gadījumā palīdzēt tiem pensionāriem, kuru pensijas tiek pārskaitītas uz LK un šobrīd nav iespējams izņemt. «Rīgas pensionāriem palīdzību sniegsim,» uzsvēra mērs, jo lielai daļai pensionāru pensiju izmaksu kavēšanās pat par dažām dienām var radīt nopietnas problēmas, tāpēc ka viņiem nav skaidras naudas uzkrājumu.
Pagaidām pārlieku neuztraucas arī Liepājā. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs skaidro, ka LK Liepājas pašvaldībai ir konts nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanai. Šobrīd kontā ir nepilni 29 000 latu. «Liepājas pašvaldībai nav bažas par to, ka šo naudu varētu zaudēt. Saskaņā ar Noguldījuma garantiju likumu šo naudu pašvaldība saņems atpakaļ, bet tas gan ir šobrīd nezināma laika jautājums. Tas ir nebūtisks naudas apjoms uz pilsētas kopējā budžeta fona un neietekmē pašvaldības naudas plūsmu. Es ceru, ka banka darbību atjaunos, kad būs veikts audits un noskaidrots, kas tur noticis,» savā paziņojumā liepājniekus mierina amatpersona.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Rīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālāk