• Rīga
    Mostly cloudy
    9°C
     
29/09/2017, Kategorija: Baltija, Pasaulē
Autors: Ilze Ivanova, Labdien.lv

 

 

 

 

 

Kā uzskata Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents, bijušais Nīderlandes ārlietu ministrs un diplomāts Franss Timmermanss, Baltija aizvien straujāk kļūst par daļu no Ziemeļeiropas, bet Eiropa šodien piedzīvo sarežģītākus laikus nekā pirms desmit gadiem un tas arī uzliek lielāku atbildību politiķiem, saglabāt sabiedrības uzticību tai.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers kādā no savām uzrunām piedāvāja piecas Eiropas Savienības attīstības idejas, no kurām viena ir par divu ātrumu Eiropu, respektīvi, ka daļa valstu uz priekšu nevirzās tik strauji un nesaliedējas tik cieši kā pārējās, ja to nevēlas, Timmermanss tomēr norāda, ka viņš tic Eiropas Savienībai, kurā valstis pašas izvēlas, kādā ātrumā grib pārvietoties, un dažas to vēlas lēnāk, citas ātrāk. Bet ne pēc ģeogrāfiskām līnijām, bet gan vadoties tikai un vienīgi no pašu politiskās izvēles.

Tāpat viņš atzīmē, ka Junkers savā uzrunā par Eiropas Savienības stāvokli uzsvēra vajadzību pēc lielākas kohēzijas jeb sakļaušanās, atšķirību izlīdzināšanu starp Rietumeiropu un Austrumeiropu.

„Mēs, Eiropas Komisijā, nevēlamies tādu sadalīšanos un atšķirības. Tāpat atceros, ka reiz Vāclavs Havels man sacīja, ka mēs atgriežamies situācijā, kur tas ir tikai ģeogrāfisks, bet vairs ne politisks un morāls sadalījums. Un tas ir viens no Eiropas sasniegumiem, ko mums nekad nevajadzētu aizmirst,” intervijā Latvijas Radio pauž Timmermanss.

Diplomāts novērojis, ka aizvien straujāk Baltijas valstis kļūst par daļu no Ziemeļeiropas, nevis Centrāleiropas orbītas un tās esot ekonomiskās attīstības sekas, bet arī politiskā izvēle.

Runājot par „Brexit” jautājumu, intervijā Latvijas Radio Timmermanss uzskata, ka gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānija ir absolūti ieinteresētas parūpēties par pilsoņiem un viņu interesēm.

„Sākuma punkts ir labs – mēs gribam rīkoties taisnīgi un būt droši, ka viņu tiesības ir aizsargātas un labi aizsargātas. Diemžēl „Brexit” dažkārt ir atstājis konfrontācijas izjūtu, ir izskanējušas nejaukas piezīmes citu eiropiešu virzienā, cilvēki ir sākuši šaubīties, vai viņiem šajā zemē ir nākotne, vai es šeit esmu vēlams. Tas ir tas, ko esmu dzirdējis no cilvēkiem. Taču, manuprāt, tas nepavisam nav Lielbritānijas nodoms citiem sajusties nevēlamiem. Lielbritānija vienmēr paliks atvērta valsts gan Eiropai, gan visai pasaulei. Mums ir jāpārvar šis ļoti grūtais periods, un Eiropas Komisija tā laikā nesatricināmi iestāsies par to Eiropas Savienības pilsoņu interesēm, kuri dzīvo Lielbritānijā,” saka diplomāts.

Tāpat intervijā tika vaicāts Timmermansa viedoklis par terorismu un drošības situāciju Eiropā.

„Manuprāt, lai uzlabotu drošību Eiropas Savienībā, absolūti steidzama lieta ir uzticība starp dalībvalstīm un dalīšanās ar informāciju par draudiem, cilvēkiem, kuri varētu radīt apdraudējumu, par lielākajiem izaicinājumiem, iespējamajiem risinājumiem. Pieredze rāda, ka teroristi ļoti ātri pārvietojas no vienas dalībvalsts uz otru, un tādēļ ļoti svarīgi, ka viņi zina, ka būtībā nekur nav patvēruma. To var panākt, ja nacionālās drošības un tiesībaizsardzības iestādes sadarbojas, ja mums ir labāka ārējo robežu uzraudzība, ja var dalīties ar informāciju par iebraucējiem, ja mēs zinām, kurš iebrauc un izbrauc. Šos aspektus mums nākamajos gados vajadzētu risināt,” uzskata Timmermanss.

Runājot par migrāciju, viņš uzskata, ka kopš 2015. gada, kad Eiropā ieradās teju pusotra miljona cilvēku, bēgot no dažādiem konfliktiem un grūtībām, ir uzlabojusies robežkontroles kvalitāte un cīņa ar cilvēku kontrabandistiem, un kopumā Eiropā ierodas mazāk cilvēku, taču joprojām ir jāstrādā ar vairākiem ilgtspējīgiem risinājumiem.

„Mums jābūt drošiem, ka Dublinas noteikumi tiek reformēti, ka valstu atbildība ir dalīta, ka par iebraucējiem nav atbildīga tikai tā valsts, kurā viņi ir ieradušies, ka mums ir iespējas pēc iespējas ātrāk nosūtīt atpakaļ tos cilvēkus, kuriem patvērums nepienākas, ka mēs negrūžam cilvēkus kontrabandistu rokās, ka pēc iespējas ātrāk pārvietojam tos, kuriem tiešām nepieciešams patvērums no bēgļu nometnēm Turcijā, Libānā un citur uz Eiropu, un ka mums ir ļoti labas sadarbība ar valstīm, no kurām šie cilvēki nāk, lai viņiem būtu iespējas palikt – tā vietā, lai dotos uz Eiropu,” intervijā pauž Timmermanss.

Tāpat diplomāts norāda, ka tas būtu traģiski, ja mēs, baidoties no terorisma, atteiktos no sava pamatpienākuma sniegt patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no kara un izrēķināšanās.

„Mēs nedrīkstam sacīt: Tu esi musulmanis un līdz ar to potenciāls terorists, tāpēc mēs tevi nelaidīsim iekšā. Tas būtu tik ļoti pretī mūsu pamatvērtībām. Lai realizētu šīs mūsu pamatvērtības, mums ir jābūt drošiem, ka cilvēki neizmanto šo patvēruma sistēmu, un mums jābūt efektīviem, cīnoties ar terorismu ar citiem līdzekļiem – sadarbojoties, efektīvāk kontrolējot ārējās robežas, identificējot iespējamos teroristus un tā tālāk, tad visu to sasniegsim,” skaidro Timmermanss.

Viņš uzskata, ka šobrīd mēs dzīvojam sarežģītākā laikā nekā pirms desmit gadiem, galvenokārt finanšu krīzes dēļ.

„Mantkārība pārņēma finanšu sistēmu. Un kuram nācās par to samaksāt? Vienkāršajiem iedzīvotājiem. Bankas izglāba ar nodokļu maksātāju naudu. Un tas, manuprāt, atstāja ļoti negatīvu iespaidu uz to, kā cilvēki redz politiku, tā saukto eliti, domājot, ka politiķi vispirms rūpējas par baņķieriem un tikai tad par iedzīvotājiem. Tad nāca ekonomiskā krīze – zaudētas darba vietas, samazinājās algas, lielākajā daļā valstu parādījās plaisa starp iedzīvotāju ienākumiem. Un tad nāca trešais pārbaudījums – migrācija. Tā kļuva nekontrolējama, īpaši 2015. gadā. Un tam līdztekus ir arī daudz citu apdraudējumu – Krievija un tās uzvedība, nestabilitāte Tuvajos Austrumos, globalizācija, kas var būt lielas iespējas, bet arī apdraudējums ekonomiskajām pozīcijām, klimata izmaiņas – palūkojoties, kas notiek ar taifūniem un vētrām Āzijā,” tā diplomāts.

Timmermanss ir pārliecināts, ka tikai ar darbiem un rezultātiem ir jāpierāda, ka EK ir pelnījusi cilvēku uzticību. Un tas ir jādara absolūti katru dienu.

Foto: euranet_plus/https://www.flickr.com/photos/110900366@N07/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

1,023 skatījumi




Video

Kad notiks “Brexit”, prognozē arī bukmeikeri

31/10/2019 | Autors: nra.lv

Eiropas Savienība nupat piekritusi pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu līdz 31. janvārim, kas nozīmē – nebeidzamais “Brexit” stāsts turpināsies arī nākamgad. “Betsafe”...

Lasīt tālāk
Video

Turcija noraida ASV aicinājumu uz pamieru Sīrijā

16/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans noraidījis ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumu izsludināt pamieru un apturēt Turcijas militāro ofensīvu Turcijas ziemeļaustrumos. "Mēs nevaram...

Lasīt tālāk
Video

ASV apstiprina sankciju noteikšanu Turcijai

15/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

ASV nedēļas sākumā piemērojusi sankcijas Turcijai par tās militāro operāciju Sīrijā. ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstījis sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunojis...

Lasīt tālāk
Video

ASV un Ziemeļkoreja atsāks sarunas

03/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ziemeļkoreja nedēļas beigās atsāks sarunas ar ASV par savu kodolprogrammu. Gaidāmās pušu sarunas būs kārtējais mēģinājums panākt mieru reģionā. Abas valstis pēdējās nedēļās...

Lasīt tālāk
Video

Džonsons atkārtoti lūgs uz laiku apturēt parlamenta darbu

03/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons plāno atkārtoti lūgt uz laiku apturēt parlamenta darbu. Šāds lūgums saistīts ar to, lai varētu sagatavoties Karalienes Elizabetes II uzrunai,...

Lasīt tālāk
Video

Par SVF vadītāju kļuvusi Kristalina Georgijeva

26/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Pēc tam, kad Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda nominēta Eiropas Centrālās bankas prezidentes postenim, par SVF vadītāju kļuvusi Bulgārijas pārstāve Kristalina...

Lasīt tālāk
Video

ASV atliek papildu muitas tarifu piemērošanu Ķīnas precēm

12/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

ASV par divām nedēļām atliks papildu muitas tarifu piemērošanu Ķīnas ražotajām precēm. Savukārt oficiālā Pekina nepiemēros palielinātos muitas tarifus 16 Amerikā ražotu preču kategorijām,...

Lasīt tālāk
Video

Irāna apmaiņā pret kodolvienošanos ievērošanu prasa 15 miljardu dolāru kredītu

05/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Irāna paziņojusi, ka atsāks pilnībā ievērot 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos, ja varēs pārdot savu naftu vai saņems 15 miljardu dolāru kredītlīniju. Irānas prezidents Hasans Ruhani...

Lasīt tālāk
Video

Irāna turpina pārkāpt ar pasaules lielvarām noslēgto kodolvienošanos

14/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Irāna bagātinājusi 370 kilogramus urānu līdz 4,5% līmenim, otrdien paziņojis Irānas atomenerģijas organizācijas preses pārstāvis Behruzs Kamalvandi. Irānas bagātinātā urāna krājumi...

Lasīt tālāk
Video

ASV līdz 10% paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm 300 miljardu dolāru vērtībā

02/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

ASV no 1. septembra par 10% paaugstinās no Ķīnas Tautas Republikas importētam precēm 300 miljardu dolāru jeb 272 miljardu eiro vērtībā, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Tirdzniecības...

Lasīt tālāk